Rūpniecība

Norvēģija ir otra lielākā gāzes eksportētājvalsts un septītā lielākā naftas eksportētājvalsts pasaulē. Šī rūpniecības nozare nes trešo daļu ienākumu valsts budžetā (2008). Aptuveni 140 000 cilvēku ir nodarbināti ar naftas ieguvi saistītos uzņēmumos, un tās ietekme citās rūpniecības nozarēs ir ievērojami liela. Lasît vairâk

Norvēģijā ir lielākā jūras rūpniecības nozaru daudzveidība Eiropā. Visā pasaulē norvēģi tiek respektēti jautājumos, kas saistīti ar kuģu aprīkojuma ražošanu un noieta tirgu apgūšanu. Lasît vairâk

Norvēģijai ir burtiski vesela jūra iespēju. Tās fjordu un jūru bagātīgie resursi ieņem būtisku vietunorvēģijas piekrastes reģionu ekonomikā, un, ja tos vēlas saglabāt arī nākotnē, tie ir jāizmanto tā, lai saglabātu jūras daudzveidību un iegūtu vēlamo efektu pievienotās vērtības radīšanā. Lasît vairâk

• Elektrība
• Enerģijas resursi
• Vēsture

2005. gadā Norvēģijas pakalpojumu eksports bija aptuveni 193 miljardi norvēģu kronu (apm. 24 miljardi eiro), no kā aptuveni puse (42 procenti) attiecās uz kuģniecības nozari. Caurmērā pakalpojumi veido nedaudz mazāk kā vienu ceturtdaļu (22 procenti) no Norvēģijas kopējā eksporta. Lasît vairâk

Norvēģijas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) industrija ir kļuvusi par jaunāko, valsts tēlu nesošo modeli nacionālā līmenī. Šobrīd apgrozījuma ziņā tā ir Norvēģijas otrā lielākā uz sauszemes balstītā rūpniecības nozare, t;ad;ej;adi ne tikai vairojot labklājību, bet arī nodrošinot citu uzņēmējdarbības un valsts sektoru veiksmīgu darbību. Lasît vairâk

Starptautiskajā tirgū Norvēģija piedāvā arvien pieaugošu daudzumu gatavās produkcijas un patēriņa preču. Dabīgo izejmateriālu un tradicionālās amatniecības kombinācija ir nodrošinājusi norvēģu precēm kvalitātes un uzticamības reputāciju. Lasît vairâk

Norvēģija ir viena no lielākajām hidroelektroenerģijas ražotājvalstīm. Gandrīz trešdaļa šīs enerģijas tiek izmantota metālu izstrādājumu, ķimikāliju, minerālproduktu, papīra un koksnes ražošanā un pārstrādē. Lasît vairâk