2009. gada pārskatītajā valsts budžetā atlikušās naftas rezerves Norvēģijas kontinentālajā šelfā tika lēstas 5 100 miljardu norvēģu kronu vērtībā. Šobrīd ir realizēti nepilni 40% Norvēģijas naftas rezervju.
Norvēģijas kontinentālajā šelfā notiek ļoti augsta aktivitāte. 2008. gadā tika saražoti 242 miljoni standarta kubikmetru naftas produktu ekvivalentu. Tas atbilst vairāk nekā 100 miljonu Norvēģijas mājsaimniecību enerģijas gada patēriņam.
Naftas un gāzes ražošana notiek Ziemeļjūrā, Norvēģu jūrā un Barenca jūrā.
Pasaules līdere tehnoloģijās un kompetencē
Pēc vairāk nekā 40 gadus ilgas naftas un gāzes produktu ražošanas pieredzes jūrās, kur valda vieni no pasaulē skarbākajiem laika apstākļiem, Norvēģija ir ieguvusi zināšanas un kompetenci, kas ļauj efektīvi un droši iegūt naftas resursus. Kompetences vairošana naftas ieguves jomā ir bijis svarīgs elements Norvēģijas naftas rūpniecības politikā. Iesākumā Norvēģija ieguva zināšanas no ārvalstu kompānijām, taču šodien tās naftas rūpniecība ir augsti attīstīta un konkurētspējīga starptautiskā līmenī. Tas attiecas ne tikai uz naftas kompānijām, bet arī uz piegādātājkompānijām un pētniecības institūcijām.
Norvēģu tehnoloģijas ir starptautiski atzītas, un lielākie norvēģu zemūdens tehnoloģiju piegādātāji ieņem vadošas vietas pasaules tirgū. 2007. gadā Norvēģijas piegādes rūpniecības apgrozījums bija 195 miljardi norvēģu kronu, no kura puse tika saražota starptautiskajos tirgos.
Naftas un gāzes industrija ir devusi spēcīgu impulsu inovācijai un tehnoloģiju attīstībai citos Norvēģijas industrijas sektoros.
Prāva piegādes rūpniecība
Ievērojams skaits uzņēmumu ir specializējušies piegādes pakalpojumu sniegšanā naftas nozarē, kā rezultātā ir izveidojusies plaša, zināšanu intensīva un tehnoloģiski progresīva piegādes rūpniecība. Savukārt, citi uzņēmumi piedāvā specializētus pakalpojumus transportēšanā, seismiskajā pētniecībā, inženierrisinājumos, pārbaužu un analīžu veikšanā, drošībā un uzturēšanā.
Vide un Tālie Ziemeļi
Norvēģijai ir jābūt pasaules līderei gan tehnoloģiskajā, gan apkārtējās vides darbības laukā, un, Norvēģijasprāt, ir svarīgi nodrošināt, lai naftas rūpniecība nenonāk konfliktā ar apkārtējās vides aizsardzības apsvērumiem. Centieni īstenot CO2 uztveršanu un uzglabāšanu (CCS) ir svarīgs solis uz priekšu šajā virzienā.
Īstenojot aktīvu Tālo Ziemeļu stratēģiju, varas iestādes vēlas stiprināt pārrobežu sadarbību un veicināt arvien lielāku kompetences apmaiņu starp valstīm. Mērķtiecīgā un ilgtermiņā vērstā Tālo Ziemeļu stratēģija dos pozitīvu ieguldījumu arī attālākiem reģioniem.