Ir daudz tādu rezervuāru, kas spēj uzglabāt ļoti slapjos periodos uzkrātu ūdeni, lai to varētu izmantot vēlāk – citos gados, kad nokrišņu daudzums ir zems. Tas sekmē sadarbību ar valstīm, kuras izmanto termālo spēkstaciju ražoto elektrību. Elektrības tirdzniecība starp Norvēģiju un citām valstīm norit Nordel un Nord Pool vadībā – tā ir Ziemeļvalstu elektroenerģijas apmaiņa.
Apjomā pieaugoša elektrības pieprasījuma rezultāts parasti ir jaunu hidroelektrostaciju celtniecība. Taču 1990. gadu vidū valdība nolēma uzbūvēt divas gāzes spēkstacijas. Šis pasākums – gāzes enerģijas ražošanas uzsākšana Norvēģijā – bija pamats gan skaļām debatēm sabiedrībā, gan arī vides aizsardzības aktīvistu protestiem.
Nozīmīgs pētniecības darbs ticis veikts arī atomenerģijas jomā, taču plāni būvēt atomelektrostacijas atlikti ar Stūrtinga (Norvēģijas Nacionālais parlaments) 1979. gada lēmumu.
Mājsaimniecības vajadzībām Norvēģijā tiek padota 230 un 400 V sprieguma elektrība; 22 kV sprieguma tīkls piegādā elektrību no nacionālās energosistēmas uz reģionālo, kur tālāk, vietējos rajonos, to transformē vēl daudz zemākā spriegumā. Plaša mēroga elektrostacijas tiek celtas ar 300–420 kV kapacitāti, lai spētu vadīt elektrību, veicot lielus attālumus. Dažādās elektroražošanas sistēmas Norvēģijā ir saistītas vienotā nacionālā energosistēmā. Tas sekmē starptautisku koordināciju un elektrības tirdzniecību un nodrošina optimālu katras elektrostacijas izmantošanu, neatkarīgi no atšķirīgajiem ražošanas nosacījumiem. Ar kaimiņvalstīm vienojošie kabeļi ļauj veikt koordināciju un elektrības tirdzniecību pārrobežu līmenī.