Dabisko ezeru un ūdenstilpņu pārpilnība mazapdzīvotos un kalnu apvidos ir devusi iespēju būvēt aizsprostus un regulējošus rezervuārus, kuros var uzkrāt ūdeņus pavasara, vasaras un rudens periodos, lai tos pēc tam ziemā varētu izmantot.
Vēl kāds nozīmīgs avots vietējā enerģijas patēriņa sistēmā ir Norvēģijas kontinentālā šelfa nafta. Tiek lēsts, ka Norvēģijas kopējie naftas uzkrājumi ir 13,2 miljardi Sm3 oe. Lai arī lielākā daļa Norvēģijas naftas produktu tiek eksportēti, iekšējā tirgū šie resursi tiek izmantoti transportlīdzekļu degvielas ražošanai, māju un ražošanas uzņēmumu apsildīšanai un kā izejmateriāls naftas un ķīmiskajā rūpniecībā
Ogles tiek iegūtas Spicbergenā (Spitsbergen) Svalbardas arhipelāgā, taču ogles nav nozīmīgs valsts enerģijas nodrošinājuma avots.
Papildus hidroelektroenerģijai Norvēģijas atjaunojamo resursu vidū ir viļņu enerģija, saules enerģija, vēja un biomasas enerģija. Kopā šie alternatīvie enerģijas ieguves veidi spēj nodrošināt ap 20 TWh gadā. Norvēģijai ir visi nepieciešamie priekšnosacījumi vēja enerģijas izmantošanai, īpaši piejūras teritorijās, taču ražošanas izmaksas ir augstas. Lai nodrošinātu daļu nepieciešamās apsildīšanas, var izmantot arī zemzemes un apkārtējās vides karsto avotu potenciālu ar elektrosūkņu palīdzību.
Mājas tradicionāli tiek celtas tā, lai maksimāli izmantotu dabisko saules siltumu. Tiešais saules siltums tiek lietots arī citos īpašos veidos, piemēram, saules baterijas apgaismes ķermeņiem, televīzijai un radio, kas noder brīvdienu mājiņās. Biomasa, t.i., kokmateriālu skaidas un cits lauksaimniecības un rūpniecības bioloģiskais materiāls, tiek izmantots nelielos apjomos, taču tas vēl nav pilnībā atklājis visu savu potenciālu. Viļņu enerģija joprojām tiek plaši pētīta, tāpēc līdz šim tiek izmantota nelielā daudzumā.