Dažādas svarīgas un ienesīgas darbības jomas ir saistītas tieši ar jūru, tai skaitā zivju audzēšana, biotehnoloģija, augstas kvalitātes produkti un loģistika. Norvēģija ir dārga valsts un pārredzamā nākotnē saglabās šādu savu pozīciju. Tāpēc Norvēģijas piedāvātajos pakalpojumos un produktos ir jāiegulda vairāk pieredzes un zināšanu, lai nodrošinātu augstākas cenas.
Norvēģijas krasta līnijas garums, ieskaitot tās salas un fjordus, ir 57 000 kilometri. Salīdzinājumam – zemes ekvatora līnijas garums ir 40 000 kilometri. Norvēģijas garā krasta līnija un jūras nodrošina tai nozveju 2.5 un 3 tonnu zivju gadā. Varbūtība palielināt nozvejas apjomu īstermiņā ir ļoti neliela. Norvēģijā ir aptuveni 10 000 reģistrētu zvejas kuģu, no kuriem 1000 visu cauru gadu atrodas pastāvīgā ekspluatācijā. Aptuveni 800 fabrikas strādā zvejas akvakultūras un savvaļas zivju ieguves un pārstrādes nozarē.
Norvēģija ir Eiropas lielākā zivju un zivju produktu piegādātāja. Pēdējo 10 gadu laikā tiešā eksporta vērtība ir dubultojusies, sasniedzot 30 miljardus norvēģu kronu. Deviņdesmit pieci procenti saražotās produkcijas tiek eksportēti vairāk kā 2000 dažādu produktu veidā uz aptuveni 150 valstīm. Šajā rūpniecības nozarē ir nodarbināti aptuveni 30 000 cilvēki, no kuriem 14 000 strādā zvejas jomā, 6 000 zivju audzēšanas un 10 000 zivju pārstrādes jomā. Zivju ieguves un pārstrādes nozarē strādā aptueni 800 fabrikas, un aptuveni 500 sertificēti eksporta uzņēmumi pārstāv šīs rūpniecības nozares tirdzniecības pusi.
Norvēģijā ik gadu tiek saražotas aptuveni 600 000 tonnas speciāli audzētu zivju un vēžveidīgo, un ražošasnas apjomi tiek arvien palielināti. Ražošana notiek visas Norvēģijas krasta līnijas garumā. Ir izsniegtas apmēram 1300 atļaujas zivju audzēšanai, un aptuveni 800 no šīm atļaujām tieši lašu un foreļu audzēšanai. Valstī ir apmēram 100 rūpnīcu, kas nodrošina zivju kaušanu un iepakošanu, un ir izveidota arī nozīmīga zivju barošanas industrija. Pastāvīgi tiek uzsākta jaunu zivju sugu audzēšana komerciālos nolūkos. Norvēģija ir pasaules līdere Atlantijas mencas, Atlantijas ātes un punktotās akmeņzivs audzēšanā.
Norvēģu jūras produktiem ir ļoti laba reputācija visā pasaulē. Tūlīt aiz speciāli audzētā norvēģu laša, populārākā zivvju suga noteikti ir nārsta menca (skrei). To zvejo Ziemeļnorvēģijas krasta ledainajos ūdeņos, un šī zivs ir augsti novērtēta šefpavāru virtuvēs visā pasaulē. Nārsta menca bija viena no izejvielām Bocuse d’Or 2003. Norvēģu karaliskais krabis/lobsters un speciāli audzētā Norvēģijas baltā āte ir izvēlēta kā oficiālie jūras pārtikas produkti Bocuse d’Or 2007. gada februārī. Vēl citas norvēģu īdeņu zivju un vēžveidīgo bagātības ir siļķes, skumbrijas, dažāda veida baltās zivis, garneles un krabji. Norvēģu zivsaimniecības darbojas ilgtspējīgā perspektīvā, izmantojot mūsdienīgu zvejas kuģu floti un zināšanās balstītu resursu pārvaldību. Norvēģijas jūras pārtikas produkti ir droši lietošanai uzturā, un tie ir izcils, viegli pārstrādājamu olbaltumvielu, vitamīnu, minerālvielu un veselībai nepieciešamo taukskābju avots.
Norvēģija piedāvā vairāk kā 2000 dažādu jūras pārtikas produktu, tai skaitā – svaigas zivis, saldētas zivju filejas, kūpinātas, kaltētas un sālītas zivis (klippfisk), zivju burgeri un vēl citos veidos sagatavotas zivis (konservēti vai marinēti zivju produkti, rīvmaizē panētas zivis). Norvēģu audzētās zivis tiek arī plaši izmantotas starptautiskajā ēdienkartē, tostarp Japānas suši tirgū ar tā augstajām kvalitātes prasībām. Suši un sušimi kulinārijas tradīcijas izplatās visā pasaulē, gadā vidēji palielinot apjomus 15 procentiem.