Ekonomiskā izaugsme
Norvēģija ir augsti attīstīta industriāla valsts ar atvērtu, uz eksportu orientētu ekonomiku. Iekļauta pasaules bagātāko valstu skaitā, tā ir sasniegusi arī augstākos dzīves standarta rādītājus, vidējā dzīves ilguma, vispārējās veselības līmeņa un mājsaimniecības standarta rādītājus.
Augstais materiālās bagātības līmenis ir sasniegts, pateicoties lielajiem dabas resursiem, kā arī daļēji pateicoties Norvēģijas iekļaušanai Rietumeiropas industrializācijā. To nosaka Norvēģijas tuvums lielākajiem tirgiem. Norvēģija ir aktīvi realizējusi dzīvē nepieciešamos restrukturizācijas pasākumus ekonomiskās izaugsmes sasniegšanai. Plaši izvērstā tirdzniecība un sakari ar citām valstīm ir devuši Norvēģijai pamatu, uz kura veidot un attīstīt savu ekonomiku. Lielie ieguldījumi ražošanas iekārtās, uzlabota un pieejamāka izglītība, kā arī tehniskā un organizatoriskā profesionālitāte rūpniecībā un valsts pārvaldē ir palīdzējusi veicināt attīstību.
Divdesmitais gadsimts Norvēģijā iezīmēja ilgstoši un spēcīgi attīstītas ekonomikas attīstību. Kopš 1970. gadiem izšķiroša loma Norvēģijas ekonomikā bijusi ofšora naftas rūpniecībai. Tikai 21% Norvēģijas zemes ir saimnieciski izmantojams (3% –lauksaimniecībā un 18% – mežsaimniecībā). Norvēģija nav Eiropas Savienības (ES) locekle, bet piedalās ES vienotajā tirgū kā Eiropas Ekonomiskās Telpas (EET) līguma dalībvalsts – līgums starp ES dalībvalstīm un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstīm.
Avots:
Ašehauga un Gildendāla (Aschehoug og Gyldendal's) Norvēģu enciklopēdija
|
Dalīties savā tīklā
|
