Šie starptautiskie noteikumi tika vēl vairāk nostiprināti, kad 1995. gadā VTTV pārtapa par Pasaules Tirdzniecības organizāciju (PTO). Tagad PTO ir vispasaules organizācija, kurā ir 147 dalībvalstis (2004. augusta dati), un vēl 25 valstis ir iesniegušas pieteikumus, lai iestātos šajā organizācijā.
PTO noteikumi aizsargā valstis pret diskrimināciju, protekcionismu un stipro valstu dominēšanu pār vājajām pasaules tirdzniecībā, un veicina vispasaules ekonomisko izaugsmi un attīstību. Pēdējo 50 gadu laikā ir krasi pazemināti rūpniecības ražojumu tarifi, un tagad tirdzniecību ar lauksaimniecības ražojumiem un pakalpojumiem, kā arī ar tirdzniecību saistītus intelektuālā īpašuma autortiesību aspektus (kā, piemēram, patenti, preču zīmes un autortiesības) regulē PTO līgumi. Strīdu risināšanas sistēma ļauj šai organizācijai īstenot tās izstrādātos noteikumus un palīdz arī mazajām valstīm aizstāvēt to tiesības.
Tomēr daudzviet vēl aizvien pastāv ievērojami šķēršļi tirdzniecībai. 2001. gadā notikušajā PTO Valdības konferencē Dohā dalībvalstis izlēma sākt jaunu sarunu kārtu ar mērķi vēl vairāk samazināt šķēršļus tirdzniecībai. Valstis vienojās, ka īpaša uzmanība ir jāpievērš vāji attīstīto valstu vajadzībām.
Norvēģu rūpniecības ražojumi, tostarp zivis un zivju izstrādājumi daudzos tirgos vēl joprojām „atduras” pret tarifu barjerām. Mūsu ilgtermiņa mērķis ir panākt tarifu atcelšanu visiem rūpniecības ražojumiem. Pašreizējā sarunu kārtā mums ir sevišķi svarīgi panākt ievērojamu tarifu samazinājumu zivīm un zivju izstrādājumiem, it īpaši pārstrādes produkcijai.
2002. gadā Norvēģija eksportēja pakalpojumus aptuveni 152 miljardu NOK vērtībā, kas ir aptuveni 24 %i no valsts kopējiem eksporta ieņēmumiem. Norvēģija ir īpaši ieinteresēta, lai tirgus kļūtu pieejamāks kuģniecībai, jūras apdrošināšanai un citiem jūras pakalpojumiem, kā arī pakalpojumiem enerģētikas un vides nozarēs, telekomunikācijām, un biznesa pakalpojumiem.
Pieaugoša problēma ir protekcionistisku pasākumu un antidempinga nodevu pielietošana, un tas var mazināt tirgus pieejamību. Šie pasākumi gan ASV, gan ES ietekmē norvēģu ražojumus, it sevišķi audzētās zivis. Tādēļ Norvēģija aktīvi darbojas PTO ietvaros, lai šādus protekcionistiska rakstura pasākumus būtu grūtāk pieņemt.
Norvēģija vēlas saglabāt dzīvotspējīgu lauksaimniecības nozari, ņemot vērā ar pārtikas drošību, saimniecībām nomaļos rajonos un kultūrvidi saistītus apsvērumus. Augsto izmaksu dēļ Norvēģijai ir jāuztur noteikts tarifu aizsardzības līmenis un jāturpina subsidēt lauksaimniecība. No otras puses – lauksaimniecības ražojumu eksports ir ļoti svarīgs daudzām valstīm, un vēl jo vairāk vāji attīstītajām valstīm. PTO dalībvalstis ir apņēmušās liberalizēt lauksaimniecības ražojumu tirdzniecību, samazinot tarifus un veidojot nacionālos atbalsta mehānismus. Tomēr tām ir bijis grūti vienoties par veidu, kā to panākt.
Norvēģija ir arī ļoti ieinteresēta piedalīties vispasaules labklājības veicināšanā. Vairāk nekā trīs ceturtdaļas PTO dalībvalstu ir vāji attīstītās valstis, un ārējā tirdzniecība tām ir ļoti būtisks ieņēmumu palielināšanas un ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanas instruments. Tādējādi, darbojoties PTO, Norvēģija ir koncentrējusies uz vāji attīstīto valstu īpašo vajadzību ievērošanu.
Norvēģija apsveic PTO 2004. gada jūlijā panākto vienošanos par tālāko sarunu pamatnostādnēm. Norvēģija savu iespēju robežās darīs visu, lai Dohas raunda sarunās tiktu panākti sabalansēti rezultāti, kas nodrošinātu visu dalībvalstu interešu ievērošanu.