Arheoloģijas mantojums

Par visvecāko cilvēciskās darbības arheoloģijas pieminekli Norvēģijā tiek uzlūkotas kādas apmetnes paliekas Māgerejas (Magerøy) salā Finnmarkā (Finnmark), kuras varētu būt pārdzīvojušas aptuveni 12 000 gadu. Pirmie arheoloģijas pieminekļu aizsardzības noteikumi tika radīti 1905. gadā. Šie likumi, reaģējot uz izmaiņām sabiedrībā un uzkrātām zināšanām par dažāda veida pieminekļiem un vēsturiskām vietām, ir mainīti gadu gaitā. Kultūras mantojuma likums aizsargā visus arheoloģiskos un arhitektūras pieminekļus un vietas, kuras ir veidojušās pirms 1537. gada. Pirms 1649. gada celtās ēkas arī ir šī Likuma aizsardzībā.

Mūsdienās Norvēģijas mērķis ir saglabāt un aizsargāt arheoloģiskos pieminekļus un vietas no dažādiem vēsturiskajiem periodiem un ar atšķirīgām iezīmēm, veidojot reprezentatīvu arheoloģijas pieminekļu izlasi.

Pie Norvēģijas arheoloģijas mantojuma pieder arī aizvēsturiskie klinšu gleznojumi. Skandināvu klinšu māksla veido nozīmīgu pasaules kultūras mantojuma daļu.

Kultūras mantojuma direkcija ir sākusi veidot programmu, kas paredz norvēģu klinšu grebumu saglabāšanu.
Norvēģijā ir arī gandrīz 90 vēsturisku vietu, kur aplūkojamas viduslaiku ēku drupas. Lielākā daļa no tām gan ir baznīcas, taču sastopami arī klosteru, piļu un cietokšņu mūri. Kultūras mantojuma direkcija nesen ir izveidojusi programmu, kuras mērķis ir šo pieminekļu aizsardzība.


Avots: Norvēģijas Kultūras mantojuma direkcija   |   Dalīties savā tīklā   |   print