Arhitektūras mantojums

Norvēģijas arhitektūras mantojums sevī ietver daudz dažāda veida celtnes, no drupām, viduslaiku koka baznīcām (stavkirker) un citām viduslaiku ēkām līdz dažādām nesenāka laika celtnēm un kompleksām instalācijām. Liela daļa Norvēģijas senākā arhitektūras mantojuma ir saistīta ar lauksaimniecību.

Arhitektūras mantojuma saglabāšanai ir vairāki svarīgi iemesli. Pirmkārt, tas dod unikālu liecību par zemes pagātni. Savā vietējā cilvēku kopienā ēkām var būt simboliska nozīme, kas spēlē nozīmīgu lomu iedzīvotāju vēstures un identitātes izpratnē. Ir tikpat svarīgi saglabāt arī celtņu estētiskās un mākslinieciskās iezīmes. Un visbeidzot, saprātīga arhitektūras mantojuma pārvaldīšana ir būtiska kā daļa no pasaules centieniem panākt ilgtspējīgu attīstību un samazināt materiālo resursu patēriņu un piesārņojumu.

Apbūvētā vide veido būtisku Norvēģijas kopīgā kapitāla daļu. Tādējādi, arhitektūras mantojuma pārvaldīšana sevī ietver arī lielas daļas sabiedrības kopīgo investīciju pamatotu izmantošanu kā ekonomikas, tā arī vides kontekstā. Pētījumi rāda, ka vecu ēku uzturēšana tā vietā, lai tās vienkārši nojauktu un uzceltu tur ko jaunu, ievērojami samazina piesārņojumu, nepieciešamību pārstrādāt atkritumus, kā arī enerģijas patēriņu. Citiem vārdiem sakot, ēku aizsardzība dod tiešu un nozīmīgu ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā.

Norvēģijā ir visaptverošs veco ēku reģistrs, kam ir unikāla vērtība nacionālā līmenī. Šie ieraksti ir pieejami vietējām varas iestādēm visā valstī oficiālā zemes īpašumu, adresu un ēku reģistrā (GAB reģistrs). Kultūras mantojuma direkcija nesen ir arī izveidojusi aizsargāto arheoloģisko un arhitektūras pieminekļu un vietu reģistru, Askeladena nacionālo reģistru. Kopā tas viss ir spēcīgs līdzeklis pieminekļu un vēsturisko vietu informācijas izmantošanai, plānojot pašvaldības līmeņa procesus.

Straujās pārmaiņas šodienas sabiedrībā izdara ievērojamu spiedienu uz dažiem arhitektūras mantojuma aspektiem, piemēram, pilsētu rajonos un tradicionālajos rūpnieciskajos apgabalos. Norvēģijas kultūras mantojuma varas iestādes cieši sadarbojas un piedalās pilsētu attīstības plānojuma procesos, lai pastiprinātu norvēģu arhitektūras mantojuma lomu kā vitālu iedzīvotāju identitātes un pēctecības apziņas avotu. Šie centieni ne tikai paaugstina cilvēku labklājību, bet arī skaidri parāda kā veiksmīgi var apvienot pieminekļu aizsardzību un attīstību.

Norvēģijas 28 viduslaiku koka baznīcas tiek uzskatītas par nozīmīgu devumu pasaules arhitektūras mantojumā. Kultūras mantojuma direkcija ir uzsākusi īpašu programmu ar nolūku aizsargāt Norvēģijas koka baznīcas.


Avots: Norvēģijas Kultūras mantojuma direkcija   |   Dalīties savā tīklā   |   print