Tā kā pieminekļi un vēsturiskās vietas, un kultūrvide ir neatjaunojami resursi, to pārvalde ir jāveido ilgtermiņa perspektīvā. Kultūras pieminekļi un vēsturiskās vietas daudziem cilvēkiem ir emocionālu un estētisku pārdzīvojumu avots, tādējādi mūsdienu sabiedrība var gūt labumu no kultūras mantojuma apzināšanas, saglabāšanas un tā aktīvas izmantošanas.
Kultūras mantojuma direkcija ir atbildīga par arheoloģijas un arhitektūras pieminekļu un vēsturisko vietu, un kultūrvides pārvaldīšanu saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu. Direkcija atrodas Vides ministrijas pārziņā, un tai ir centrāla loma sabiedrības vides pārvaldīšanā.
Katrā filkē*, saskaņā ar kultūras jautājumu vispārīgu administrāciju, ir par kultūras pieminekļu aizsardzību atbildīgs dienests. Dienesta pienākums ir konsultēt filkes pārvaldes iestādes kultūras mantojuma pārvaldīšanas jautājumos un nodrošināt, ka aizsargājamie pieminekļi, vēsturiskās vietas un kultūrvide tiek respektēta filkes un pašvaldības līmeņa plānošanas procesos. Sāmu apdzīvotajos apgabalos šīs pašas funkcijas, kādas ir filkes kultūras mantojuma dienestam, veic Sámediggi (Sāmu Parlaments). .
Arheoloģijas muzeji vada arheoloģijas pieminekļu un vēsturisko vietu izrakumus un pētījumus.
Jūras muzeji ir atbildīgi par pieminekļiem jūras dibenā.
Saskaņā ar kultūras mantojuma noteikumiem Svalbardai (Svalbard), Gubernatora birojs pārzina kultūras pieminekļu aizsardzību Svalbardā.
Kultūras mantojuma pārvaldes mērķi ir formulēti Kultūras mantojuma likumā, kas nosaka nacionālu atbildību par arheoloģijas un arhitektūras pieminekļu un vēsturisko vietu, un kultūrvides saglabāšanu “kā daļu no mūsu kultūras mantojuma un identitātes un kā elementu vispārējā vides un resursu menedžmentā”. Vadoties pēc likuma noteikumiem, Kultūras manotjuma direkcijai ir tiesības noteikt ēku, ēku grupu un kultūras ainavu aizsardzības kārtību. Kultūras mantojuma likums regulē arī attiecības starp varas iestādēm un aizsargājamo pieminekļu un vēsturisko vietu īpašniekiem. Tomēr tikai neliela daļa Norvēģijas kultūras mantojuma tiek aizsargāta šādā veidā. Ir liels skaits ēku un citu pieminekļu, kuru aizsargāšanas vērtību veido to īpašības un nozīme apkārtējā vidē. Šo pieminekļu un vēsturisko vietu aizsardzībai var tikt izmantoti arī citi likumdošanas akti, piemēram, Celtniecības un plānošanas likums. Taču nenoliedzami labākā pieminekļu aizsardzības metode ir atbalstīt to īpašniekus, lai tie uzturētu minētos unikālos īpašumus labā stāvoklī neatkarīgi no tā, vai to aizsardzību ir noteikusi valsts.
*filke – Norvēģijas administratīvā iedalījuma vienība, līdzīga novadam