Bryggen Bergenā
Viduslaiku otrajā pusē Bryggen (kuģu piestātne) Bergenā bija dzīvīgs staptautiskās tirdzniecības centrs. Raksturīgās paralēli jūrai izvietotās divslīpju mājas atspoguļo arhitektūras stilu, kas bija noteicošais gandrīz 900 gadu ilgā laika posmā. Bryggen teritoriju veidoja viena vai divas garas māju rindas ar kopīgu pasāžu. Tās bija kombinētas dzīvojamās mājas un noliktavas. Katram īpašumam bija sava mola daļa ar noliktavu un pretvēja klīvera celtni. Tradicionālā Bryggen teritorijas izmantošana pārtrauca savu darbību tikai 20. gadsimta sākumā. Gaidot tirdzniecības attiecību pārmaiņas un jaunas komunikāciju iespējas, 700–800 gadu ilgais dzīvesveids beidza pastāvēt.
Rērosas (Røros) raktuvju pilsētiņa
Pilsētas struktūra un apbūvētā teritorija attaino tā laika cilvēku kopienas eksistences pamatu – lauksaimniecību un kalnrūpniecību. Kalnrūpniecība Rērosā sākās 1644. gadā, un raktuvju darbība turpinājās līdz pat 1977. gadam. Apmetne izveidojās Hitterelvas upes krastos, kas nodrošināja vara pārklājuma darbiem nepieciešamo elektroenerģiju. Pilsētas lielākā daļa nodega 1678. un 1679. gadā. Atjaunojot pilsētu, tās plānotāji saglabāja renesanses laika kvadrātveida pilsētas ielu izvietojuma plānojumu. Rērosas apbūvētā teritorija tālāk ir attīstījusies lēnām un bez īpašām turpmākām drāmām; šodien pilsētas apbūve atspoguļo attīstību no 1700. gada līdz mūsdienām.
Altas klinšu grebumi
Altas apgabalos ir sastopamas nozīmīgas grebumu kolekcijas, piedāvājot apmeklētājiem ieskatu cilvēku dzīvē un viņu aptuveni 6000 gadu senajā pasaules uztverē. Pirmie klinšu grebumi šajā apvidū tika atklāti nejauši 1973. gadā. Kopš tā laika piecās dažādās vietās ir reģistrēti ap 3000 klinšu grebumu. Šie attēlojumi tika radīti ilgā laika periodā. Vecākie zīmējumu grebumi tika veikti pirms vairāk nekā 6200 gadiem, kamēr jaunākie ir datēti kā 2500 gadu sena pagātne.
Urnes viduslaiku koka baznīca
Urnes koka baznīca ieņem īpašu vietu starp 28 palikušajām viduslaiku Norvēģijas koka baznīcām to arhitektūras un stila vēstures kontekstā. Baznīcu uzcēla 1100. gados ievērojamas Urnes ģimenes privātajām vajadzībām, un tā ir viena no Norvēģijas vecākajām un vislabāk saglabātajām koka baznīcām. Tās smalkie kokgriezumi liecina par baznīcas amatnieku un celtnieku prasmēm, un baznīcas interjera dekorējums ir neparasti bagātīgs. Šie amatnieki bija pārzinājuši pastāvošās starptautiskās arhitektūras tendences un prasmīgi tās pārnesuši no akmens materiāla uz koku.
Vegas arhipelāgs
Vegas arhipelāgu Helgelannes krastā veido 1037 kvadrātkilometri atklātas kultūras ainavas salu, saliņu un šēru miriāde, kur desmit tūkstošus gadu cilvēki ir darbojušies zivsaimniecībā un slazdu izlikšanā. Salām pakāpeniski kļūstot apdzīvotām, veidojās iespaidīga aina zvejnieku-zemnieku dzīvei mijiedarbojoties ar neviesmīlīgo, bet pārsteidzoši skaisto dabu.
Rietumnorvēģijas fjordi
Pasaules mantojuma vietu Norvēģijas rietumkrastā veido Geirangera fjords (Geirangerfjord) un Nērejas fjords (Nærøyfjord). Šie divi fjordi ir unikāli klasiskas fjordu ainavas piemēri, un katram no tiem raksturīgs gleznains dabas skaistums. Cilvēka darbības rezultāts šajā apvidū ir niecīgs, un ārpus apdzīvotajām vietām nav bijusi veikta plaša, tehniska būvniecība. Apvidus veido lielāko, neskarto fjordu ainavu Norvēģijā, un tiek uzskatīts par vienu no gleznainākajiem pasaulē.
Strūves ģeodēziskais loks
Strūves ģeodēziskais loks bija pirmais plaša mēroga zinātniskais pētījums Eiropā. Tas tika veikts no 1816. līdz 1852. gadam Frīdriha Georga Vilhelama Strūves (Friedrich Georg Wilhelm Struve) vadībā. Strūves ģeodēziskais loks ir unikāls pēc sava apjoma un kvalitātes un pārstāv nozīmīgu sasniegumu ģeodēzijas zinātnē. Šo pasaules mantojuma objektu veido 34 mērniecības punkti, kas atrodas 10 valstīs, caur kurām stiepjas loks: Norvēģija, Zviedrija, Somija, Krievija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Baltkrievija, Moldova un Ukraina.