Munks ir dzimis 1863. gada 12. decembrī Lētenē, Hēdmarkas apgabalā. Mātes un vecākās māsas nāve, viņa paša slimīgums, kā arī Munka tēva reliģiskās noslieces atstāja uz viņu paliekošu iespaidu, un ar to arī aizsākās viņa nebeidzamie dvēseles jēgas meklējumi, kas raksturo gleznotāja mākslu.
Slimais bērns (Det syke barn)
Tikko sasniedzis 20 gadu vecumu, Munks radīja savu pirmo patstāvīgo darbu Rīts (Morgen), kas attēlo daļēji ģērbtu, jaunu meiteni uz gultas malas. Tas ir meistarīgi veidots, naturālistisks noskaņas un gaismas pētījums.
Gleznā Slimais bērns (1885-86) parādās jauns, naturālisma neierobežots gleznošanas stils, kuru Munks vēlāk bieži izmanto savos darbos. Sāpīgās bērnības atmiņas šajā gleznā tiek attēlotas ar neparastu vienkāršību, tādējādi paužot gleznotāja tā brīža sajūtu smagumu.
Kliedziens (Skrik) – ekspresionisma sasniegums
Munka kā ekspresionisma gleznotāja lielākais sasniegums ir darbs Kliedziens (1893). Glezna joprojām ir atpazīstama kā darbs, kurā atklājas spēcīgs eksistenciālo šausmu tēlojums. Kliedziens ir viens no visvairāk izmantotajiem motīviem pasaulē – tas ir atveidots uz neskaitāmām krūzēm, datorpeles paliktnīšiem, grāmatu vākiem un T-krekliem.
Tālāk seko gleznas Asinssūcēja (Vampyr), Madonna, Balss (Stemmen), Pelni (Aske) un Dzīves deja (Livets dans), kā arī lielākā kompozīcija Sieviete trīs posmos (Kvinnen i tre stadier) (1894). Pēdējais minētais darbs raksturo Munka īpatnējo, divējādo attieksmi pret sievietēm.
Grafikas darbi
1894. gadā Munks pievēršas grafikai. Mēģinot radikāli mainīt izteiksmes paņēmienus, Munks uzsāk strādāt gravēšanas tehnikā, vēlāk pievēršas litogrāfijai, pēc dažiem gadiem arī kokgriešanai. Tādi iespiedgrafikas darbi kā Slimais bērns, Skūpsts (Kyss) un Madonna šodien ir vieni no slavenākajiem modernās grafikas darbiem. Munks ir radījis vairāk kā 700 grafikas darbus, no tiem 200 gravējumus un 140 kokgriezumus, pārējie ir litogrāfijas darbi. Grafikas darbu tēmas līdzinās viņa glezniecības darbiem.
Oslo Universitātes sienu gleznojumi
Munka 20. gadsimta pirmajā desmitgadē radītie darbi liecina par mākslinieka nervu sabrukumu, kā dēļ viņš bijas spiests laika posmā no 1908.-1909. gadam uzturēties sešus mēnešus slimnīcā Kopenhāgenā, Dānijā. Pēc slimnīcā pavadītā laika viņš atgriezās Norvēģijā un apmetās Krāgerē. Neskatoties uz ievērojamu negatīvu attieksmi pret Munka dalību konkursā par iespēju apgleznot Oslo Universitātes aulas sienas, gleznotājs konkursā tomēr uzvarēja un ar aizrautīgu dedzību uzsāka darbu pie pasūtījuma. Zāli atklāja 1916. gadā, un sienu gleznojumi drīz tika atzīti par Norvēģijas monumentālās glezniecības nozīmīgākajiem darbiem.
Edvards Munks mira 1944. gada 23. janvārī.
Kolekcijas
Munka muzejam Oslo pašreiz pieder lielākā Edvarda Munka darbu kolekcija. Nacionālās mākslas galerijas īpašumā arī ir ievērojams skaits nozīmīgāko darbu un plaša iespiedgrafikas darbu izlase. Bergenas mākslas muzejam pieder vairākas gleznas un apmēram 100 iespiedgrafikas darbi.
Munka darbi ir skatāmi arī citos lielākajos Ziemeļvalstu muzejos, un tie ir iekļauti arī dažādas Vācijas un Šveices kolekcijās.
Nozagtās gleznas
1994. gada februārī no Nacionālās mākslas galerijas tika nolaupīta gleznas Kliedziens versija, kura tika atgūta pēc apmēram trīs mēnešiem. Savukārt 2004. gada augustā bruņotā laupīšanā no Munka muzeja tika izzagtas gleznu Kliedziens un Madonna versijas. Gleznas tika atrastas divus gadus vēlāk.