1989. gadā Ēģipte izsludināja arhitektūras konkursu jaunas, plašākas Aleksandrijas Bibliotēkas celtniecībai. Projektus iesniedza ap 650 arhitektu grupas. Bija liels pārsteigums, kad Snøhetta – neliela norvēģu firma, kas nekad nebija uzvarējusi šādos konkursos un kuras pieredze aptvēra tikai dažas liela mēroga celtnes – ieguva pirmo vietu. Jaunā Aleksandrijas Bibliotēka jeb Bibliotheca Alexandrina tika atvērta 2002. gadā un joprojām tiek uzlūkota kā viens no interesantākajiem arhitektūras projektiem pēdējos gadu desmitos.
Bibliotēka ir vienkārša, taču iespaidīga. Ēka ir vertikāls, pa diagonāli sagriezts cilindrs, kura ģeometriski tīrās līnijas atgādina Senās Ēģiptes arhitektūru. Taisnā līnija, kas caurvij bibliotēkas cilindrisko formu, patiesībā ir gājēju tilts, kas nodrošina nokļūšanu no Aleksandrijas Universitātes uz dienvidu daļu. Tilts šķērso intensīvas satiksmes ielu, lai sasniegtu bibliotēkas otro stāvu, un stiepjas tālāk uz jūras pusi līdz pat atklātajam laukumam ēkas ziemeļu daļā.
Uz rietumiem no šī tilta cilindra lielākajā daļā ir ierobojums, radot tukšumu, kas ir bibliotēkas galvenās ieejas vieta. Bibliotēkas ieeja atrodas tieši pretī vecās konferenču zāles galvenajām durvīm un, šķiet, apliecina cieņu kaimiņu ēkai. Starp šīm divām ēkām atrodas bruģēts laukums un tajā iegrimusi plaša planetārija telpa.
No cilindriskās ēkas ir nošķelta slīpa daļa, kas pēc likuma veidotu eliptisku virsmu, taču, tā kā arhitekti ir izmantojuši eliptisku cilindru, kas ir atdalīts no vertikālā, tad cilindru pirmā stāva telpa un to ieliektais jumts veido precīzus apļus. Bibliotēkas slīpās sienas, kā arī jumta slīpne tiecas uz ziemeļiem, uz jūru. Cilindrs parasti ir statiskas formas, taču bibliotēkas neregulārie elementi rada kustības iespaidu, ko vēl vairāk pastiprina desmitstāvu celtnes vertikālā redzamība, kas sniedzas no 10 m zem zemes līdz 32 m virs tās.
Cilindra dienvidu siena ir klāta ar granīta plāksnēm, kuras tika atšķeltas, nevis nozāģētas no milzīgiem granīta gabaliem. To virsma ir nelīdzena, kontūras – maigas. Šajās plāksnēs ir ierakstīti dažādu valodu alfabēta burti. Saules ceļš debesīs un blakus esošās ūdenstilpnes elektriskā apgaismojuma atblāzma rada dinamisku gaismēnu spēli iegravētajos simbolos, raisot asociācijas ar seno Ēģiptes tempļu sienām. Bibliotēkas plašā centrālā zāle – pusaplis, kura diametrs ir 160 m, ir ļoti iespaidīga telpa. Izliektā siena ir veidota no cementa elementiem ar atklātiem, vertikāliem savienojumiem, bet taisnā siena ir klāta ar pulētu, melnu akmeni no Zimbabves. Grīda ir sadalīta septiņu līmeņu terasēs, kuras iet lejup ziemeļu virzienā uz Vidusjūras pusi.