Mūsdienu arhitektūra

Ievērojams skaits izcilu norvēģu arhitektu parādījās pēc 2. Pasaules kara, kā arī noteica Norvēģijas arhitektūru visu atlikušo gadsimtu. Šobrīd lielākā daļa minēto arhitektu ir jau devušies pensijā vai aizgājuši no mums, taču ir parādījusies jauna talantīgu arhitektu paaudze, kas gūst atzinību gan mājās, gan ārvalstīs.

Ievērības cienīgu jauno arhitektu sarakstā ir: Ivars Lunde (Ivar Lunde) un Mortens Levsets (Morten Løvseth) par Norvēģijas Naftas muzeju Stavangerē (1999) un Tensbergas (Tønsberg) bibliotēku (1992); Kristīna Jarmunde (Kristin Jarmund) par Norvēģijas Meteroloģijas un akreditācijas dienesta galveno mītni Hjellerē (Kjeller) (1997) un Gūlskūgenes (Gulskogen) skolu Drammenē (2001); Lunds Hāgems (Lund Hagem) par Norvēģijas Labības izpētes institūta telpām Ullensvangā (Ullensvang) (1999); Steins Halvorsens (Stein Halvorsen) un Kristians Sunnbī (Christian Sundby) par Sámediggi (Sāmu Parlaments) ēku Karašokā (Karasjok) (2000); Jarmunde (Jarmund) un Vigsnes (Vigsnes) par Kvītejas (Kvitøy) krasta kontroles ēku (1999); Reiulfs Ramstads (Reiulf Ramstad) par Estfollas (Østfold) Augstskolu Haldenē (Halden) (2004); Karls-Viggo Helmebaks (Carl-Viggo Hølmebakk) par Askeres krematorija kapliču (2000) un Jans Ūlavs Jensens (Jan Olav Jensen) un Berre Skūdvīns (Børre Skodvin) par Mortensrudas (Mortensrud) baznīcu (2001) Oslo.

Ir arī vairākas arhitektūras firmas, kuras būtu jāpiemin. Lund & Slaatto ir bijusi vadošā norvēģu firma pēc 2. Pasaules kara. Šīs firmas pēdējais nozīmīgais projekts bija stikla konstrukcija viduslaiku katedrāles drupu aizsargāšanai pret klimatiskajiem apstākļiem Hāmarā (1998). Apmeklētāji arī šo iespaidīgo stikla segumu uztver kā svētu celtni. Sverres Fēna (Sverre Fehn) arhitektūras darbi ir iespaidojuši vairākas norvēģu arhitektu paaudzes un ir saņēmuši plašu starptautisku atzinību (skat. Sverre Fehn). Nīlsa Torpa (Niels Torp) pirmais starptautiskais panākums bija skandināvu aviolīnijas Scandinavian Airlines System, SAS, galvenā mītnes ēka Stokholmā. Vēlāk viņš radīja dizainu vēl lielākai ēkai ārpus Londonas, kurā mājo British Airways. Torpa “kontā” ir arī lielākā daļa ēku Aker Brygge - rūpnieciska mola teritorija Oslo centrā, kas tika pārvērsta par veiksmīgu mazumtirdzniecības, biroju un dzīvojamo kompleksu. Vēl kāda arhitektūras firma, kas ir guvusi starptautiskus panākumus ir Snøhetta (skat. arī “Norvēģu arhitektūra 1990-tajos gados). Snøhettas projektētās jaunās Operas ēkas Oslo celtniecība tiks pabeigta 2008. gadā.

Operas ēka atradīsies Bjērvīkā (Bjørvika), kas ir galvaspilsētas ostas rajona centra teritorija, kura šobrīd tiek atjaunota. Citas ostas daļas arī tiek plānots attīstīt jauno dzīvojamo kompleksu un centra arhitektūras stilā, kā tas ir Oslo rietumu dzelzceļa stacijas apkārtnē. Tiek arī plānots uzcelt lielu muzeju kompleksu pilsētas centrā.

Pēdējo gadu viens no lielākajiem arhitektūras projektiem ir bijis Oslo jaunās lidostas Gardermūenā (Gardermoen) atklāšana. Koka, akmens un stikla termināla ēkas (1999, Aviaplan) projekts ir vienkāršs un atklāts, taču ar sarežģītām detaļām. Tā ir ieeja, vārti Norvēģijā, un daudziem avioceļotājiem šī ir patīkama iepazīšanās ar valsti. Termināla plānojums, ceļu infrastruktūra, saistošā ātrvilcienu sistēma un dažādas lidostas ēkas liecina par norvēģu arhitektu un attīstītāju centieniem radīt augstākās kvalitātes infrastruktūru.


Avots: Norvēģijas Arhitektūras muzejs   |   Dalīties savā tīklā   |   print