Gandrīz 30 mūsdienu norvēģu rakstnieku darbi tulkoti vairāk nekā desmit valodās, un katru gadu citu valstu izdevniecībām tiek pārdoti vairāki simti norvēģu literāro darbu. Plašu ievērību ārzemēs ir guvušas kriminālromānu autores Kima Smoge (Kim Småge), Unni Lindella (Unni Lindell) un Kārina Fosuma (Karin Fossum). Lāšs Sobijs Kristensens (Lars Saabye Christensen), Nikolajs Frobēniuss (Nikolaj Frobenius; 1965), Erlens Lū (Erlend Loe; 1969) un citi mūsdienu norvēģu romānu autori raksta arī kinoscenārijus.
Ciešās saites Ziemeļvalstu starpā vēl vairāk stiprina līdzīgās valodas un kultūra. Ziemeļu Ministru padome – Islandes, Somijas, Zviedrijas, Dānijas un Norvēģijas konsultatīvā organizācija – palīdz popularizēt šo valstu literatūru un ik gadus kādam no Ziemeļvalstu rakstniekiem piešķir balvu literatūrā. Kopš 1962. gada, kad tā tika iedibināta, apbalvoto vidū ir astoņi slaveni norvēģu rakstnieki: Tarjei Vēsoss (Tarjei Vesaas; 1897–1970), Juhans Borgens (Johan Borgen; 1902–1979), Hjartans Flegstads (Kjartan Fløgstad; 1944), Dāgs Sūlstads (Dag Solstad; 1941), Herbjerga Vasmū (Herbjørg Wassmo; 1942), Eisteins Lenns (Øystein Lønn; 1936), Jāns Hjēštads (Jan Kjærstad; 1953) un Lāšs Sobijs Kristensens (Lars Saabye Christensen).
Dāgu Sūlstadu (Dag Solstad) daudzi uzskata par populārāko norvēģu rakstnieku. Viņa darbi, galvenokārt agrīnie, pazīstami kā polemiski; pavisam Sūlstads (Solstad) sarakstījis pie trīsdesmit darbiem. Viņš ir vienīgais norvēģu rakstnieks, kurš saņēmis savas zemes literatūrkritikas balvu trīs reizes.
Arī Herbjerga Vasmū (Herbjørg Wassmo) ir viena no populārākajām rakstniecēm Norvēģijā. Viņa ir saņēmusi vairākas balvas, tostarp Ziemeļu padomes balvu par grāmatu “Hudløs himmel” (“Kailās debesis”; 1986); tā ir pēdējā daļa triloģijai par Tūru – vācu kareivja meitu, kas uzaug pie mātes norvēģietes Otrā pasaules kara laikā. Romāns “Dinas bok” (“Dinas grāmata”; 1989) 2002. gadā tika ekranizēts, galveno vīriešu lomu tēloja franču aktieris Žerārs Depardjē (Gérard Depardieu). Tāpat kā romāns, arī filma tika uzņemta ar sajūsmu starptautiskā mērogā un tika nominēta vairākām balvām.
Jāns Hjēštads (Jan Kjærstad) ir devis neatsveramu ieguldījumu literatūras attīstībā, vispusīgi izvērtējot skandināvu romānu. Rakstnieka darbos atspoguļojas uzskats, ka visa literatūra ir radīta mākslīgi. Hjēštads (Kjærstad) raksta galvenokārt romānus un īsos stāstus, lasītājus saista rakstnieka bagātīgās zināšanas un stāstījuma maniere. 2001. gadā rakstnieks saņēma Ziemeļu padomes literāro balvu par romānu “Oppdageren” (“Atklājējs”, 1999) – triloģijas pēdējo daļu –, kas stāsta par fiktīvu mediju darboni Junasu Vergelannu.