Ibsens ir dzimis un uzaudzis Norvēģijā, bet ilgus gadus dzīvojis ārzemēs. Pavisam viņš pavadījis 27 gadus Itālijā un Vācijā. Tomēr dramaturgs nekad pilnībā neattālinājās no savas tautas, viņa lugu darbība risinās Norvēģijā. Ibsens analizē sava laika sabiedrību, meistarīgi attēlo eksistenciālo un psiholoģisko konfliktu. Viņa darbi vēl joprojām tiek pētīti un vērtēti gan Norvēģijā, gan citās zemēs.
Pēc Ibsena ir izaugusi jauna norvēģu dramaturgu paaudze. Šodien vairāk nekā 230 dramaturgu piedāvā savus darbus teātriem, kino, radio un televīzijai. Vairāki no viņiem ir guvuši starptautiska mēroga atzinību, piemēram, Sesilije Lēveida (Cecilie Løveid; 1951) un Jūns Fose (Jon Fosse; 1959). Sesilijes Lēveidas darbus var raksturot kā sociālo modernismu. Atklājot savu varoņu – sieviešu – dzīvesstāstus, autore eksperimentē ar stāstījuma formu, izmantojot arī dzejas elementus. Veidu, kā dramaturģe tēlo sievietes, var uzskatīt par modernistiskā feminisma virzienu. Lēveida ir rakstījusi arī dzeju, raidlugas un grāmatas bērniem.
Jūns Fose (Jon Fosse; 1959) ir populārākais mūsdienu Norvēģijas dramaturgs gan pašu mājās, gan ārzemēs. Viņa lugas ir sarakstītas minimālisma stilā, ar kompaktu struktūru, ar daudziem atkārtojumiem, balansējot starp reālismu un absurdo. Viņa valoda ir dzejiska, ar izteiktu rokmūzikas ietekmi. Foses lugas sliecas izzināt cilvēku savstarpējās attiecības, arī to trūkumu. Dramaturgs raksta arī romānus, dzeju, esejas un grāmatas bērniem. Viņa darbi ir tulkoti vairāk nekā 20 valodās.