No 1380. līdz 1814. gadam Norvēģija bija politiskā savienībā ar Dāniju. Tajā laikā par valsts pārvaldes un literāro valodu kļuva dāņu valoda. Norvēģim Ludvigam Holbergam pieder galvenā loma kopīgas dāņu-norvēģu literārās tradīcijas izveidē. Holberga asprātīgās komēdijas būtiski ietekmēja dāņu dramaturģijas attīstību, turpretī Norvēģijā viņa ietekme lielākoties saistījās ar viņa vēsturiskajiem darbiem un esejām (skat. “Holbergs” – zem apakšvirsraksta “Runeberga projekts”). Norvēģu autori, kas rakstīja 18. gadsimta otrajā pusē, uzskatīja sevi par Holberga klasiskā humānisma mantojuma kopējiem.
1814. gadā Norvēģija iesaistījās savienībā ar Zviedriju. Šī savienība ilga līdz 1905. gadam, kad Norvēģiju atzina par suverēnu valsti. 19. gadsimtā radās divi norvēģu rakstu valodas varianti. Bokmål (“bukmols” – grāmatu valoda) bija dāņu-norvēģu valodas sajaukums, pārveidojot dāņu rakstu valodas fonētiku tā, lai tā atspoguļotu norvēģu valodas izrunu. Nynorsk (“jaunā norvēģu valoda”) tika radīta uz Rietumnorvēģijas dialektu pamata kā jauna lingvistiska forma. Holberga esejas bija nozīmīgs iedvesmas avots Osmunnam Ūlavsonam Vinjem (Aasmund Olavsson Vinje; 1818–1870), kurš bija viens no pirmajiem autoriem, kas izmantoja nynorsk literāriem mērķiem. Rakstot “jaunajā norvēģu valodā” nynorsk, Vinje radīja gudrus, izaicinošus sacerējumus ar plašu tematisko diapazonu no filosofijas un politikas līdz pat literatūrai un valodniecībai.
19. gadsimta gaitā parādījās virkne meistarīgu norvēģu esejistu. Laikā starp abiem pasaules kariem radikāli kreisi noskaņoti autori ar dzēlīgu eseju palīdzību pauda gan savu atbalstu, gan sašutumu attieksmē pret lietām, kas saistījās ar kultūras un politiskajiem jautājumiem.
Nesenā pagātnē norvēģu rakstnieki kļuva par filosofiskās esejas žanra aizsācējiem. Hanss Šervhaims (Hans Skjervheim; 1926), ir ievērojams publicists, kas izmanto esejas, lai izklāstītu sarežģītu tēmu tiešā un atklātā veidā, lai to pārrunātu valodā, kas nav akadēmiska, un pārbaudītu attiecībā pret cilvēka dzīves vispārīgām problēmām.
Sevišķi plašu izpausmi esejas žanrs ir guvis norvēģu litrārajos žurnālos, un daudzi norvēģu autori līdztekus daiļliteratūras vai publicistikas darbiem ir rakstījuši literārās esejas. Turklāt daudzi publicistiskās literatūras autori, rakstot plašam lasītāju lokam, izmanto esejas stilu. Profesors Trunns Bergs Ēriksens (Trond Berg Eriksen) ir sarakstījis gan esejas, gan mācību grāmatas, kas ievada ideju vēsturē. Arī sociālantropoloģijas profesora Tomasa Hillana Ēriksena (Thomas Hylland Eriksen) darbs “Øyeblikkets tyranni” (“Acumirkļa tirānija”, 2001) ir sarakstīts esejas stilā, lai vēstījums būtu skaidrs un viegli uztverams.