Pirmā universitāte Norvēģijā tika nodibināta 1811. gadā Kristiānijā (Oslo agrākais nosaukums). 19. gadsimts Norvēģijā bija nācijas veidošanās laiks, un norvēģu rakstu valodas attīstība bija viens no svarīgākajiem elementiem nacionālās identitātes veidošanā (skat. “Esejas”). Svarīga loma modernās norvēģu valodas attīstībā bija Īvara Osena (Ivar Aasen; 1813–1896) pētījumiem lingvistikā. Osena vārdam ir unikāla vieta norvēģu literatūras vēsturē, jo viņš ir radījis Nynorsk (“jauno norvēģu valodu”). Nynorsk ir ieguvusi līdztiesīgu statusu ar Bokmål (“grāmatu valoda”) un šodien tiek plaši pielietota.
Norvēģija tā īsti modernajā akadēmiskajā arēnā ienāca pēc Otrā pasaules kara. Arvien lielākam iedzīvotāju daudzumam izvēloties iegūt augstāko izglītību, radās jauni profesionālās literatūras veidi, it īpaši sabiedriskajās zinātnēs. Mūsdienu Norvēģija ir pasaules zināšanu sabiedrības daļa, kas piedāvā plašu zinātniskās literatūras spektru. Daudzi norvēģu akadēmiķi ir guvuši starptautiska mēroga atzinību tādās jomās kā ekonomika, psiholoģija, socioloģija un filosofija.
Ārne Ness (Arne Næss; 1912) ir viens no norvēģu ievērojamākajiem pēckara posma inteliģences pārstāvjiem. Šī pētnieka, ideologa, mācību grāmatu autora, sabiedrisko norišu komentētāja un filosofa darbi aptver visdažādākās tēmas un ir piesaistījuši plašu auditoriju. Būdams dedzīgs alpīnists, kas vadījis vairākas norvēģu ekspedīcijas, Ness ir plaši pazīstams arī kā padziļinātās ekoloģiskās filosofijas pamatlicējs.
Ievada kurss filosofijas vēsturē “A History of Philosophy”, kura autori ir Gunnars Širbeks (Gunnar Skirbekk) un Nīls Gilje (Nils Gilje), ir tulkots vairākās valodās un ir mūsdienu norvēģu zinātniskās literatūras klasika. Arī sociologa un kriminologa Nīla Kristija (Nils Christie; 1928) darbi ir daudz tulkoti, un viņš ir slavens ar spēju rast jaunas pieejas aktuālām problēmām tādās jomās kā tieslietu un kriminālā sistēma, problēmām, kas saistītas ar alkoholu un narkotikām, jauniešu kultūru un izglītību.
Lāša Fr. H. Svensena (Lars Fr. H. Svendsen; 1970) grāmatas par filosofiju sniedz plašai auditorijai pieejamu informāciju par sarežģītām tēmām, nemazinot aplūkotās tēmas nozīmīgumu. Viņa pirmā grāmata “Kjedsomhetens filosofi” (“Garlaicības filosofija”, 1999) ir tulkota daudzās valodās. Airiks Ņūss (Eirik Newth; 1964) ir viegli saprotamā valodā sarakstījis vairākas grāmatas par zinātni, domātas bērniem un jauniešiem.