19. gadsimta beigās piedzīvojumu meklējumi un pētnieciskas ekspedīcijas notika ciešā saistībā ar zinātniskiem atklājumiem. Norvēģijā tam spilgtākie piemēri bija pētnieki Fritjofs Nansens (Fridtjof Nansen;1861-1930) un Rūals Āmunsens (Roald Amundsen;1872-1928). Abi pētnieki ir publicējuši sīkus savu ceļojumu aprakstus. Nansens bija ražīgs autors un nereti pats ilustrēja savus darbus, pievienojot tiem savus zīmējumus. No viņa darbiem jāmin På ski over Grønland (“Ar slēpēm šķērsojot Grenlandi”, 1890), Fram over Polhavet (“Ar Fram pāri Polārajam lokam”, 1897), Russland og freden (“Krievija un miers”, 1927), un Gjennom Armenia (“Cauri Armēnijai”, 1927). Arī Āmunsens publicējis vairākas grāmatas, tai skaitā Sydpolen (“Dienvidpols”, 1912) un Mitt liv som polarforsker (“Mana dzīve kā polārpētiekam”, 1927). Mūsdienās šo neparasto vīru darbi vēl joprojām nebeidz valdzināt lasītājus.
Vēl viens norvēģu pētnieks, kura darbi daudz publicēti, ir Tūrs Heijerdāls (Thor Heyerdahl; 1914 -2002), kura zinātniskās ekspedīcijas ar Kon-Tiki, Ra, un Tigris pāri okeāniem pārtapušas saviļņojošos ceļojumu aprakstos un dokumentālajās filmās. Heijerdāls ir publicējis vēl daudzus citus darbus, kas apvieno gan viņa zinātniskos pētījumus, gan ceļojumu aprakstus.
Dēkainis un rakstnieks Helge Ingstads (Helge Ingstad;1899-2001) atraka kādas senskandināvu apmetnes drupas netālu no L’Anse aux Meadows Ņūfaundlendas ziemeļu piekrastē, pārliecinoši pierādīdams, ka vikingi jau 1000 gadus agrāk bija ierīkojuši apmetnes Ziemeļamerikā. Ingstads ir publicējis vairākas grāmatas par saviem atklājumiem, tai skaitā Landet under Leidarstjernen (1959; “Zeme zem Polārzvaigznes”, 1965) un Vestervej til Vinland (“Uz Rietumiem – uz Vinlandi”, 1965).
Jaunākā norvēģu ceļojumu literatūra pārsvarā apraksta citas kultūras. Kara korespondente Osne Seierstade (Åsne Seierstad) savā daudzpārdotajā romānā “Kabulas grāmattirgotājs” attēlo kādas afgāņu ģimenes dzīvi neilgi pēc Talibana krišanas.