<rss xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/" version="2.0"><channel><title>Mūzika</title><link>http://www.norvegija.lv/About_Norway/culture/music/</link><description></description><item><guid>18c35a59-da45-46d8-80fb-b9234d974891</guid><title>Mūzika Norvēģijā</title><link>http://www.norvegija.lv/About_Norway/culture/music/musicinnorway/</link><description>Mūsdienu norvēģu mūzika nenoliedzami ir nozīmīga starptautiskās mūzikas pasaules daļa. To vārdu vidū, kas ir pazīstami ārpus Norvēģijas robežām, jāmin Röyksopp, Oslo filharmonijas orķestris, Jāns Garbareks (Jan Garbarek), Ārne Nūrheims (Arne Nordheim), Māri Boine (Mari Boine), Leifs Ūve Annsnēss (Leif Ove Andsnes), Nīls Peters Molvērs (Nils Petter Molvær), Rolfs Vallīns (Rolf Wallin), Turbonegro, Truls Merks (Truls Mørk), Buge Veseltofts (Bugge Wesseltoft), Norvēģijas kamerorķestris un Serena Maneesh.</description><pubDate>Thu, 11 Jun 2009 05:44:45 GMT</pubDate></item><item><guid>9cba274e-0ff0-47f3-9826-09f75be583e8</guid><title>Festivāli</title><link>http://www.norvegija.lv/About_Norway/culture/music/festivals/</link><description>Norvēģija spēj piedāvāt vairāk nekā 200 dažādu veidu un mēroga mūzikas festivālus, tostarp kamer- un rokmūzikas festivālus, kā arī liela mēroga nacionālus pasākumus. Daži no šiem pasākumiem pārteigs arī ar eksotisku fona pieskaņu, piemēram, pusnakts sauli, polāro nakti vai grandioziem dabas skatiem fonā. Ir vērts tos visus kaut reizi apmeklēt.</description><pubDate>Thu, 11 Jun 2009 05:49:34 GMT</pubDate></item><item><guid>3959533b-37af-46ef-b323-b0c717ae1d30</guid><title>Tautas mūzika</title><link>http://www.norvegija.lv/About_Norway/culture/music/folk/</link><description>Atšķirībā no daudzām citām Eiropas valstīm, Norvēģijā ir saglabājušās neskartas tautas mūzikas tradīcijas. Tā kā tautas mūzika ilgstoši tikusi nodota no paaudzes uz paaudzi, nav bijis nepieciešamības pēc tautas mūzikas atdzimšanas. Tomēr laika gaitā ir mainījusies vide, kurā izpaudusies tautas mūzika. Pēdējo 10 līdz 15 gadu laikā profesionalitātes līmenis ir audzis, un šodien norvēģu tautas mūziķu vidū darbojas vairāki ārkārtīgi kvalificēti jaunie izpildītāji.</description><pubDate>Thu, 11 Jun 2009 05:54:16 GMT</pubDate></item><item><guid>a7b78356-b42b-49e4-920a-f7797c15b883</guid><title>Popmūzika</title><link>http://www.norvegija.lv/About_Norway/culture/music/pop/</link><description>Norvēģu pops, roks, hip-hops, metāls, R&amp;B un elektroniskā mūzika šodien ir populārāki nekā jebkad agrāk. Norvēģu populārās mūzikas priekšgalā ir tādas grupas un dziedātāji kā Röyksopp, Turbonegro, Sissel, Annie, Madrugada un Jaga Jazzist. Pateicoties lielajam citu aktīvu grupu un jaunu skaņu ierakstu kompāniju daudzumam, norvēģu populārajā mūzikā notiek tik daudz jauna kā vēl nekad agrāk.</description><pubDate>Thu, 11 Jun 2009 05:58:59 GMT</pubDate></item><item><guid>fcf19594-891f-455c-a51b-6347cc506abe</guid><title>Modernā mūzika</title><link>http://www.norvegija.lv/About_Norway/culture/music/Modern-mzika/</link><description>Norvēģu modernās atonālās mūzikas tēvs ir Fartains Vālens (Fartein Valen; 1887–1952). Šo apdāvināto cilvēku, kas runāja divpadsmit valodās, ieskāva līdz galam nepateiktā noslēpumainība un smalkā toņu pasaule, kas viņa laikabiedriem šķita neizprotama. Lai gan studējis Berlīnē, par svarīgāko faktoru savā mākslinieciskajā izaugsmē viņš uzskatīja savas patstāvīgās Baha kontrapunkta studijas. Sākotnējā vīzija par zināma veida polifoniju, kas radīta uz disonanses pamata, noveda pie tā, ka viņš vienlaicīgi ar Arnoldu Šenbergu (Arnold Schönberg), taču neatkarīgi no viņa, attīstīja 12 toņu sistēmu.</description><pubDate>Sun, 01 Nov 2009 11:33:32 GMT</pubDate></item><item><guid>556ba28a-7f78-418d-9c34-5fc9f1a68121</guid><title>Džezs</title><link>http://www.norvegija.lv/About_Norway/culture/music/jazz/</link><description>Kopš 1960 gadiem norvēģu džeza mūziķi ir guvuši panākumus gan pašu mājās, gan arī starptautiskā mērogā. Tādus izpildītājus kā Jāns Garbāreks (Jan Garbarek), Kārina Kroga (Karin Krog) un Terje Rīpdāls (Terje Rypdal) džeza pasaulē pazīst ikviens.</description><pubDate>Thu, 11 Jun 2009 06:12:16 GMT</pubDate></item><item><guid>c22a1d81-d3f8-4fd5-a573-cc9f878b15fa</guid><title>Klasiskā mūzika</title><link>http://www.norvegija.lv/About_Norway/culture/music/classical/</link><description>Norvēģijas klasiskās mūzikas aprindas ir lielu pateicību parādā komponistam Edvardam Grīgam (Edvard Grieg; 1843–1907). Lai gan Norvēģija ieguva neatkarību tikai divus gadus pirms viņa nāves, E. Grīga skaņdarbi un viņa sniegtie koncerti stingri iezīmēja jaundibināto valsti starptautiskās mūzikas kartē.</description><pubDate>Thu, 11 Jun 2009 06:21:49 GMT</pubDate></item></channel></rss>