Norvēģu tautas mūziku – gan vokālo, gan arī instrumentālo – parasti izpilda solo. Instrumentālo mūziku visbiežāk spēlē uz vijoles vai Hardangeres vijoles, kas tiek uzskatīta par norvēģu nacionālo mūzikas instrumentu. Hardangeres vijolei ir četras vai piecas apakšstīgas. Tā ir krāšņi rotāta ar ornamentiem un ir veidota mazliet citādi nekā parastā vijole. Eksperti strīdās par to, vai Hardangeres vijole ir attīstījusies no vijoles vai no viduslaiku stīgu instrumentiem. Citi Norvēģijā lietoti tradicionālie tautas mūzikas instrumenti ir vargants (munnharpe), dažādas stabules, āža rags (bukkehorn), koka rags (lur) un norvēģu cītara (langeleik). Daži no šiem instrumentiem ir ļoti senas cilmes. Lai gan daļa norvēģu tautas mūzikas nāk no ļoti seniem laikiem, tomēr liela tiesa šī repertuāra ir radīta 19. gadsimtā. Instrumentālo repertuāru parasti iedala jaunāko laiku tautas mūzikas veidos, pie kā pieder Centrāleiropas ietekmē radītā deju mūzika (gammaldans), kā, piemēram, valši, reinlenderi un polkas, un tās senākajos veidos (bygdedans), kā, piemēram, springar, gangar un lyarslеtt (kas ir starptautiski pazīstami ar norvēģu nosaukumiem). Liekās stīgas un plašā tonālā daudzveidība Hardangeres vijoles tradīcijā piešķir šai mūzikai bagātīgu tonālo harmoniju. Tā ir bijusi iedvesmas avots daudziem norvēģu komponistiem, to skaitā arī slavenajam Edvardam Grīgam (Edvard Grieg).
Katru gadu tiek rīkoti divi valsts mēroga tautas mūzikas konkursi. Nacionālais tautas deju mūzikas festivāls ir konkurss gammeldans, bet Nacionālais tautas mūzikas konkurss aptver senās bygdedans vijoļspēles un dziedāšanas tradīcijas, tautas dejas un seno tautas mūzikas instrumentu spēli. Citi lielākie festivāli, kas pulcina tautas mūziķus un viņu klausītājus, ir Ferdes tautas mūzikas festivāls, Tēlemarkas starptautiskais tautas mūzikas festivāls Bē un Jerna Hilmes (Jørn Hilme) festivāls Valdrēsā.
Norvēģu izcilākie tautas mūziķi ir Hardangeres vijoles virtuozi Knuts Buens (Knut Buen), Hallvars T. Bjērgums (Hallvard T. Bjørgum) un Anbjerga Līena (Annbjørg Lien), vijolniece Susanne Lundenga (Susanne Lundeng), un vokālisti Angnese Buena Gārnosa (Agnes Buen Garnеs), Hjirstena Brotena Berga (Kirsten Brеten Berg), Ods Nūrstoga (Odd Nordstoga) un Eijuns Grūvens Mīrens (Øyonn Groven Myhren). Starp polulāriem ansambļiem jāmin Majorstuen, Kvarts, Tindra, Dvergmål un Utla.