Arī Nilss Peters Molvērs (Nils Petter Molvær), Sisele Endresena (Sissel Endresen) un Buge Veseltofts (Bugge Wesseltoft) ir guvuši starptautisku atzinību. Tādi mūziķi kā Trigve Saims (Trygve Seim), Pols Nilsens-Lūve (Pål Nilssen-Love) un Hokons Kornstads (Håkon Kornstad), kā arī džeza grupas Atomic, Wibutee un Jaga Jazzist pieder mūsdienu vispasaules džeza elitei. Pēdējo gadu laikā norvēģu džezs ir guvis arvien lielāku popularitāti gan strauji pieaugošās norvēģu publikas vidū, gan arī pat vēl izteiktāk pasaules tirgū. Džeza popularitāti noteicis gan mūziķu talants, gan visa džeza mūzikas attīstības pārdomāta un rūpīgi izplānota stratēģija. Šos centienus ir atbalstījušas valsts varas iestādes.
Norvēģijā ir aktīva džeza organizācija, kuras pārziņā ir 60 džeza klubu, 20 džeza festivālu rīkošana un kurā ir aptuveni 400 džeza mūziķu Šī organizācija ir sadalīta piecos reģionālajos džeza centros Būdē, Tronheimā, Bergenā, Kristiansandā un Oslo. Šie centri savos reģionos ir kļuvuši par kompetentu informācijas avotu. To darbība pamatojas uz ikgadējām dotācijām, kas tiek piešķirtas ar līgumu palīdzību. Līgumi tiek noslēgti ar pilsētas domi, reģionālo pašvaldību un valsti, ko pārstāv Norvēģijas kultūras padome. Katrā centrā strādā pastāvīgs profesionālu darbinieku kolektīvs, bet lielāko daļu darba veic vietējie entuziasti.
Par panākumiem, ko šobrīd bauda norvēģu džeza mūzika, ir jāpateicas augstajiem standartiem, kas tiek piemēroti gan risinot organizatoriskus jautājumus, gan izglītības iespējas. Liels ieguldījums mūzikas attīstībā ir jauna ritmikas studiju programma, kas nesen ieviesta daudzās valsts koledžās un universitātēs. Īpaši veiksmīga džeza studiju programma ir Norvēģijas zinātnes un tehnoloģijas universitātē Tronheimā. Norvēģija ir kļuvusi par vadošo valsti džeza mūzikas apmācībā un norvēģu džezs ir viens par viens no progresīvākajiem mūsdienu Eiropā.
Arī ritmikas nodarbību iekļaušana vidusskolu vecāko klašu un mākslas skolu mācību programmās sniedz bērniem un jauniešiem plašāku ieskatu džeza mūzikā. Ļoti daudzi jaunie mūziķi ir sākuši karjeru savu skolu un citu amatieru mūziķu ansambļos. Tādējādi džeza mūzikai ir nodrošināts pamats, lai tā attīstītos arī nākotnē.
Pēdējo gadu laikā ir ne tikai pieaudzis tirgus džeza mūzikai kā žanram, bet plašu ievērību ir guvuši arī norvēģu džeza festivāli. Vairāk nekā 20 augstākā līmeņa džeza festivāli ik gadus piesaista arvien vairāk publikas. Šie festivāli norvēģu džeza mūziķiem piedāvā gan darba iespējas, gan iespēju kontaktēties ar ārvalstu mūziķiem, kas savukārt iedvesmo jaunradi.