Tomēr pamazām tika nodibināti arī citi teātri, vispirms Tronheimā un Stāvangerē, bet pēc 1970. gada – visā Norvēģijā.
No 1970. gada līdz 1980. gadam Norvēģijas valdība sadarbībā ar dažādiem reģioniem izveidoja piecus reģionālos teātra centrus, un šodien Norvēģijā darbojas 17 teātri, kas saņem valsts finansējumu. Daži no tiem ir pilnībā valsts finansēti (Nationaltheatret [Nacionālais teātris], Det Norske Teatret [Norvēģu teātris], Den Norske Opera [Norvēģijas opera], Riksteatret [Valsts ceļojošais teātris] un Den Nationale Scene Bergenā), bet daži saņem gan valsts, gan rajona pašvaldības finansējumu. Turklāt Oslo pilsētas dome ir atbildīga par Oslo Nye Teater (Oslo Jauno teātri) un diviem mazākiem, eksperimentāla rakstura teātriem – Black Box Theatre un Det Åpne Teater (Atklāto teātri). Beaivvás Sámi Teáhter (Sāmu Nacionālo teātri) sākotnēji finansēja valsts, bet tagad tas ir Sámediggi (Sāmu parlamenta) aizbildnībā.
Kopējais valsts finansējums skatuves mākslai Norvēģijā ir vairāk kā 1000 miljoni NOK (apm. 112,8 miljoni EUR). Šo līdzekļu lielāko daļu sadala Kultūras un baznīcas lietu ministrija, pārējo – rajonu pašvaldības. Tas nozīmē, ka gandrīz viena trešā daļa no valsts kopējā kultūras budžeta tiek izmantota, lai atbalstītu skatuves mākslu.
Norvēģijā ir nedaudz privāto teātru, un tajos izrāda lielākoties farsus un mūziklus
Norvēģijas profesionālos teātrus ik gadu apmeklē apmēram 1,5 miljoni skatītāju. Protams, Norvēģijas teātru repertuārā īpaša vieta ir Henrika Ibsena (Henrik Ibsen) lugām, un vienmēr ievērības cienīgs notikums ir kāda jauna Jūna Foses (Jon Fosse) luga. Norvēģu teātris ir atvērts arī pasaules dramaturģijai. Aizvien tiek uzvestas tādu klasisko dramaturgu lugas kā Eiripīda, Šekspīra, Čehova, Strindberga, Moljēra; no modernajiem dramaturgiem norvēģi izvēlas Tenesiju Viljamsu, Artūru Milleru, Semjuelu Beketu, Bertoldu Brehtu un Edvardu Olbiju, bet no mūsdienu autoriem – Sāru Keinu (Sarah Kane), Māriusu fon Maienburgu (Marius von Mayenburg), Mārtinu Makdounahu (Martin McDonagh) un Lāšu Nurēnu (Lars Norén).
Ilgu laiku norvēģu aktieri un režisori tiecās gūt ierosmes Anglijā un ASV, nevis Vācijā, Francijā, Itālijā vai Spānijā, taču tagad tas mainās. Līdz ar jaunās režisoru paaudzes ienākšanu nākotnes plāni vairāk tiek vērsti Eiropas virzienā, un ievērojami ārvalstu režisori arvien biežāk un biežāk izmēģina Norvēģijas skatuves. Divi no galvenajiem valsts teātriem, Det Norske Teatret un Den Nationale Scene, ir kļuvuši Eiropas teātru konvencijas dalībnieki, bet Vår teatret (Mūsu teātris), Rietumu piekrastes reģionālais dramaturģijas centrs, ir aktīvs dalībnieks Eiropas teātru un skatuves pedagogu, skolotāju un pusaudžu, režisoru un aktieru tikšanās vietā Magic-Net.