Karaliskā ģimene, valdība un daži Aizsardzības ministrijas un civilās administrācijas vadošie darbinieki bēga uz Lielbritāniju kopā ar atkāpjošos sabiedroto karaspēku. Kara laikā Norvēģijas valdība strādāja emigrācijā.
Visnozīmīgākā palīdzība, ko Norvēģija varēja piedāvāt sabiedrotajiem, bija Norvēģijas tirdzniecības flote. Tajā bija vairāk nekā 1000 kuģu, kuru kopējais bruto svars pārsniedza 4 miljonus tonnu. Lielbritānijā Norvēģijas militārās vienības tika atjaunotas visa veida militārajām operācijām. Tās piedalījās jūras spēku kampaņās Atlantijas okeānā kaujās pēc 1944. gada invāzijas kontinentālajā Eiropā, kā arī aviācijas kaujās virs Lielbritānijas un Eiropas kontinenta. Kara beigās zviedri deva atļauju Norvēģijai veidot militārās vienības Zviedrijā. Dažas no šīm vienībām piedalījās kampaņās pret naidīgo Vāciju. Tas notika pēc tam, kad Padomju spēki bija iebrukuši un atbrīvojuši nelielu daļu Norvēģijas teritorijas ziemeļaustrumu Finmarkā, Norvēģijas galējos ziemeļos. Okupētajā Norvēģijā ar katru gadu pieauga civiliedzīvotāju pretestība. Tika veidotas arī pagrīdes kaujinieku vienības, ko vācieši uzskatīja par bīstamām.
Norvēģija bija okupēta līdz pat Vācijas kapitulācijai 1945. gadā. Padošanās brīdī Norvēģijā, kur tolaik bija nepilni 4 miljoni iedzīvotāju, atradās ne mazāk kā 400 000 vācu karavīru. Okupācijas rezultātā Vācija ekspluatēja Norvēģijas ekonomiku; nacistu varas terors izpaudās gan nāves sodos, gan masu iznīcināšanas akcijās, lai arī nedaudz mazākā mērā nekā citās okupētajās valstīs.
Atbrīvošana
Jau 1945. gada 8. maijā norvēģu Pretošanās kustības karaspēks sāka pārņemt nacistu karaspēka pozīcijas. Pamazām viņiem pievienojās norvēģu un sabiedroto karaspēks no Lielbritānijas un Zviedrijas. Notika vienmērīga pāreja no okupācijas uz sabiedroto spēkiem. No trimdas Lielbritānijā atgriezās Norvēģijas valdība, un 7. jūnijā Oslo ostā ar britu jūras flotes kuģi ieradās karalis Hokuns (Haakon).
No Vācijas koncentrācijas nometnēm Norvēģijā sāka atgriezties izdzīvojušie. Kara beigās ārzemēs atradās 92 000 norvēģu, no tiem 46 000 – Zviedrijā. Norvēģijā, neskaitot vācu okupantus, atradās 141 000 ārvalstnieku, lielākā daļa no tiem kara gūstekņi. 84 000 no tiem bija krievi.
Kara gaitā vācieši bija rekvizējuši 40 % no Norvēģijas IKP. Turklāt jāņem vērā arī kara postījumi. Finmarkas rajonā tie bija visai lieli. Vācieši atkāpjoties, nodedzinot visu aiz sevis, nopostīja plašas teritorijas. Citur bombardēšanas vai nodedzināšanas rezultātā bija iznīcinātas veselas pilsētas un ciemi.
Kopumā karā un apcietinājumā dzīvību zaudēja 10,262 norvēģi. Ieslodzījumā atradās apmēram 40,000.