Attieksme pret reliģiju norvēģiem ir ļoti personiska; lai gan lielākā daļa cilvēku apgalvo, ka reliģijai ir liela nozīme viņu dzīvē, tas neatklājas aktīvi piedaloties reliģisko draudžu dzīvē. Pie Norvēģijas Valsts Baznīcas pieder aptuveni 88% iedzīvotāju, taču tikai 10% apmeklē baznīcas dievkalpojumus vai citus ar kristietību saistītus pasākumus biežāk kā reizi mēnesī.
Apmēram 5,9% iedzīvotāju pieder citām reliģiskām konfesijām, bet 6,2% nepieder nevienai. Lielākās reliģiskās un humānu principu apvienības, kas nepieder Norvēģijas valsts baznīcai, ir humānistu kustība, kuru pārstāv Norvēģijas Humānistu asociācija (63 000), islams (60 000), Vasarsvētku draudze (45 000), Romas katoļu baznīca (vairāk nekā 40 000), Brīvā evaņģēliski luteriskā brīvbaznīca (20 000), metodisti (13 000) un dažas mazākas ticīgo grupas.
Norvēģijas pievēršana kristietībai sākās ap 1000. gadu, kad aktīvāka kļuva tirdzniecības ar kristietisko Eiropu un vikingu sirojumi. Anglo-sakšu, kā arī Vācijas un Dānijas misionāri darīja visu, lai Norvēģijā iznīcinātu ticību tradicionālajiem ziemeļu mitoloģijas dieviem un dabas dievībām, kuras pielūdza sāmi.
Kristietiskā Norvēģija piederēja Romas katoļu Baznīcai līdz pat Reformācijai 1537. gadā. 1842. gadā tika izsludināts aizliegums neordinētiem evaņģēlistiem nodarboties ar sludināšanu. Tā rezultātā radās brīvbaznīcu kustība.