Norvēģijā ir 4 525 000 iedzīvotāju, ikgadējais iedzīvotāju skaita pieaugums ir 0,57%. Kā daudzās citās Eiropas valstīs, arī Norvēģijā šobrīd ir zems dzimstības līmenis, kas sekoja augstam iedzīvotāju skaita pieaugumam, kad tūlīt pēc Otrā pasaules kara tas sasniedza līdz pat 1%, bet sāka samazināties 1970. gados un turpināja kristies visu 1980. gadu garumā. Kopš 1995. gada iedzīvotāju skaits atkal ir sācis pieaugt, lai arī to ir radījis imigrantu skaita, nevis dzimstības pieaugums.
Dzimstības līmenis etnisko norvēģu sieviešu vidū ir sistemātiski krities. Jaundzimušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem ir ļoti samazinājies kopš 1800. gadu beigām, visticamāk – saistībā ar ģimenes plānošanas pasākumu ieviešanu. Šīs izmaiņas, pirmkārt, parādījās pilsētu un centrālajos apgabalos. Dzimstības līmeņa krišanās ir novedusi līdz tik zemam iedzīvotāju daudzuma atražošanas procentam (zem 1%), ka iedzīvotāju skaita līmenis nevarēs tikt uzturēts bez imigrācijas.
1769. gadā Norvēģijas pirmā iedzīvotāju skaitīšana uzrādīja 700 000 iedzīvotāju. Pirmais miljons tika sasniegts 1822. gadā, nākamais – 1890. gadā, trešais –1942. gadā un ceturtais – 1975. gadā. 2000. gada oktobrī Norvēģijas iedzīvotāju skaits pārsniedza 4,5 miljonus, aprēķiniem uzrādot, ka pieci miljoni tiks pārsniegti ap 2030. gadu.
Agrāk mirstības līmenis Norvēģijā bija ļoti svārstīgs dabas katastrofu, karu un epidēmiju iespaidā. Nacionālās ekonomiskās un sociālās attīstības un ne mazāk veselības aprūpes un medicīnas nosacījumu uzlabošanās rezultātā izteikti ir samazinājies mirstības līmenis, lielākoties – saistībā ar jaundzimušo mirstības samazināšanos un tuberkulozes izskaušanu. Vidējais dzīves ilgums ir regulāri pieaudzis kopš 1830. gada, līdz šodienas skaitlim – 78,7 gadi, kas ir viens no augstākajiem pasaulē.