· 1665. gadā Norvēģijā dzīvoja tikai 440 000 cilvēku. 1822. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza vienu miljonu, 1890. gadā – divus miljonus, 1942. gadā – trīs miljonus, bet 1975. gadā – jau četrus miljonus. Šodien Norvēģijā dzīvo aptuveni 4,8 miljoni cilvēku.
· 2008. gadā Norvēģijā piedzima 60 500 bērni. Kopš 1973. gada tikai trīs gados – 1990., 1991. un 1993. gadā – dzimstība ir bijusi vēl lielāka. Savā dzīves laikā norvēģietes vidēji piedzemdē 1,96 bērnus. Auglības jautājums Eiropā šobrīd ir uzmanības centrā, un tikai trijās valstīs – Islandē, Francijā un Īrijā – sievietes dzemdē vairāk bērnus nekā Norvēģijā.
· Arī norvēģu dzīves ilgums ir pieaudzis laika gaitā, un tagad tas ir ilgāks kā jebkad agrāk. 2008. gadā dzimušām meitenēm prognozētais dzīves ilgums bija 83 gadi, bet zēniem – 78 gadi. Tikai divdesmit gadu senā pagātnē jaundzimušo dzīves ilgums tika prognozēts atbilstoši 79 un 73 gadi.
· Iedzīvotāju vidējais vecums ir 39 gadi, bet dažādos valsts reģionos tas ir ļoti atšķirīgs. 26 procenti Norvēģijas iedzīvotāju ir jaunāki par 20 gadiem, 61 procents ir vecuma grupā no 20 – 66 gadiem, un 13 procenti ir vecāki par 66 gadiem.
· Pēc 2008. gada statistikas datiem 9,7 procenti no Norvēģijas iedzīvotājiem ir imigranti vai Norvēģijā dzimuši imigrantu bērni. Kopumā tie ir 460 000 cilvēki no vairāk kā 200 dažādām valstīm. Imigranti dzīvo visos Norvēģijas reģionos, bet tieši galvaspilsētā – Oslo – imigrantu koncentrācija ir vislielākā. Aptuveni 25 procenti no Olso iedzīvotājiem ir imigranti.