2003. gada aprīlī Norvēģija iesniedza ANO trešo ziņojumu par papildu pasākumiem Bērnu tiesību konvencijas izstrādāšanā. Šis ziņojums ir īss to grūto uzdevumu apraksts, ar kuriem sastopas sabiedrība attiecībā uz bērnu un jauniešu dzīves apstākļiem, kā arī iepazīstina ar izmaiņām un jaunām attīstības tendencēm, kas notikušas šajā jomā kopš iepriekšējā ziņojumā aplūkotā perioda (1998. gads).
2003. gada jūnijā Storting (Norvēģijas parlaments) pieņēma likumprojektu par Bērnu tiesību konvencijas iestrādāšanu Norvēģijas likumdošanā. Saskaņā ar grozījumiem 1999. gadā pieņemtajā Cilvēktiesību likumā, šī konvencija kļuvusi par Norvēģijas likumdošanas daļu. Grozījumi stājušies spēkā 2003. gada oktobrī. Ir nostiprinātas bērnu likumīgās pozīcijas. Izdarīt grozījumi arī Bērnu likumā, Adopciju likumā un Likumā par bērna labklājību, kā rezultātā vecuma robeža bērniem, kam ir tiesības paust viedokli, samazināta no 12 uz 7 gadiem. Jaunāki bērni, kas spēj veidot paši savu viedokli, ir jāinformē un jādod viņiem iespēja paust to pirms tiek pieņemts lēmums viņiem būtiskos jautājumos.
1981. gadā Norvēģija bija pirmā valsts pasaulē, kas nodibināja Bērnu ombūda institūciju. Bērnu ombūds ir neatkarīga, autonoma un politiski neitrāla institūcija, kas ir izveidota speciāli izstrādāta un pieņemta likuma ietvaros. Ombūda galvenais uzdevums ir veicināt bērnu interešu ievērošanu sabiedrībā kopumā, kā arī cieši uzraudzīt bērnu dzīves apstākļu attīstības tendences.