Valdības lēmumus formāli pieņem Karalis katru piektdienu Padomē (tas ir kopīgs Karaļa un Valsts Padomes apstiprinājums). Visus Karaļa dekrētus paraksta Karalis, un tos ar parakstu apstiprina arī Ministru prezidents.
Norvēģijas valdībai un jo īpaši Ministru prezidentam ir mazākas pilnvaras nekā daudzās citās Rietumvalstīs. Tradicionāli premjerministrs, ārlietu ministrs un finanšu ministrs ir valdības augstākās amatpersonas.
Pieaugot valsts uzdevumu skaitam, likumdošanas funkcijas arvien biežāk izpilda valdība un tālāk atsevišķas ministrijas. Katrs ministrs ir sava resora politiskais vadītājs. Visciešāk ministri sadarbojas ar politiskajiem padomniekiem un ieceltajiem valsts sekretāriem, kuru amats līdzinās ministra vietnieka amatam.
Ministriju struktūra ir hierarhiska. Ģenerālsekretārs ir augstākais administratīvais vadītājs ministrijā, tālāk departamentu līmenī ir ģenerāldirektors (ekspedisjonssjef), tālāk nodaļu līmenī – ģenerāldirektora asistents (avdelingsdirektør), nodaļu līmenī – ģenerāldirektora asistenta vietnieks (underdirektør), tad nodaļas vadītājs (byråsjef), kā arī civilais dienests, kas darbojas padomnieki, izpilddirektori un ierēdņi.