Valsti vietējā līmenī tieši pārstāv filkes (novada) gubernatora birojs.
Pašvaldības ir vietējās pašpārvaldes nozīmīgākais administratīvais konstitūts. Tās ir atbildīgas par pamata un vidējo izglītību, sociālajiem pakalpojumiem, pašvaldību ceļu infrastruktūru, ūdens un kanalizācijas, un zonēšanas regulāciju. Tālākās vidējās izglītības skolas un daļa tehnisko pakalpojumu tiek pārvaldīti novadu līmenī. Katrs šīs administrācijas posms saņem daļu ienākumu no vietējiem nodokļiem, maksām un vietējā biznesa darbības, un daļēji no centrālo varas iestāžu un citu valsts institūciju finansējuma.
Filkes ir tradicionāls administratīvs iedalījums, kura pirmsākumi meklējami Viduslaikos un vikingu laikos, kad vietējām “fylkesting” (filkes padome) joprojām bija liela vara. Viduslaiku vietējās pašpārvaldes sistēma pamazām izzuda pēc tam, kad Norvēģija tika apvienota vienotā karalistē. Sekojošās savienības ar Dāniju laikā vara koncentrējās karaļa rokās. 1837. gadā vietējās pašpārvaldes sistēma pašvaldību līmenī tika atjaunota.
Filkes un pašvaldības administrāciju veido ievēlētas padomes, vēlēšanas notiek katru ceturto gadu. Mandāti tiek sadalīti pēc proporcionāla principa, mandātu skaits variējas no 13 (pilsētas pašvaldības padome) un 25 (filkes pašvaldības padome) līdz 85. Padomes vadībā ir izpildkomiteja, kuru veido visu padomē ievēlēto partiju pārstāvji un mērs. Dažos izņēmumgadījumos, galvenokārt Oslo un Bergenā, izmanto parlamentāru pārvaldes formu un veido uz partijām bāzētu vietējo pašpārvaldi.
1975. gadā tika dibinātas 18 novadu pārvaldes (Oslo parasti netiek uzskatīta par atsevišļu novadu), lai nodrošinātu administratīvu posmu starp valsti un pilsētu pašvaldībām. Pēc 1967. gada centrālās apvienošanas reformas, pašvaldību skaits ir stabilizējies ap 420 – 440.
*filke – teritoriāli administratīva vienība Norvēģijā, līdzīga novadam.
**komūna - teritoriāli administratīva vienība Norvēģijā, līdzīga pašvaldībai.