Stūrtinga vairākums var izmantot savas tiesības un balsojot izteikt neuzticību valdībai vai kādam atsevišķam ministram. Ierosināt uzticības balsojumu var jebkurš no parlamenta deputātiem, kā arī pati valdība. Ja valdība savā darbībā ir pārkāpusi likumu vai rīkojusies neatbilstoši Konstitūcijai, Stūrtingam ir tiesības sākt impīčmenta procesu.
Stūrtings patur formālu kontroli pār diviem būtiskākajiem varas instrumentiem: likumdošanas pieņemšanu un nacionālā budžeta apstiprināšanu. Lielāko daļu likumprojektu un budžeta projektu Stūrtingam apspriešanai ierosina valdība. Parasti likumos ir veicamas tikai nelielas izmaiņas, jo valdībai jau ir parlamenta vairākuma atbalsts un likumprojekts tiek izstrādāts, rēķinoties ar deputātu vairākuma prasībām.
Stūrtings uzrauga valdības darbību. Svarīgākie kontroles mehānismi ir uzticības balsojums, vēršanās tiesā ar pieprasījumu impīčmenta lietas uzsākšanai, ģenerālrevidenta veiktās pārbaudes, kā arī parlamentāro jautājumu un interpelāciju sistēma. Deputātiem Stūrtinga sēdes laikā ir iespējams uzdod jautājumus tieši valdībai, atbildes uz tiem sniedz konkrētais ministrs. Šīs procedūras laikā var izvērsties debates.
Stūrtings sastāv no 169 vēlētiem partiju pārstāvjiem.
Stūrtinga priekšgalā ir sešu cilvēku Prezidijs. Sarunām un debatēm Stūrtingā nav izšķirošas nozīmes jautājuma galīgajā risinājumā. Galvenais darbs notiek pastāvīgajās komitejās, un tās ierosina apspriest grozījumus likumprojektos. Nozīmīgākās politiskās institūcijas Stūrtingā ir partiju frakcijas un divpadsmit pastāvīgās komisijas.
Norvēģijas parlamentā no katras filkes (teritoriāli administratīvā vienība Norvēģijā, līdzīga novadam) tiek ievēlēti deputāti, ievērojot proporcionalitātes principu, t. i., katrai filkei ir noteikts pārstāvju skaits Stūrtingā atkarībā no iedzīvotāju daudzuma.