Lai spētu veiksmīgi risināt globālas vides problēmas – kā, piemēram, klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un bīstamo ķimikāliju izplūšana dabā, ar kurām sastopas ikviena valsts, – starptautiskā sadarbība ir īpaši būtiska. Norvēģijai ir būtiska loma centienos izveidot likumīgi saistošu starptautisko sadarbību vides jautājumu risināšanā.
Vides un resursu apsaimniekošanas politika ir Norvēģijas ārpolitikas un attīstības sadarbības politikas būtiska sastāvdaļa. Apmierinoša vides situācija veicina stabilitāti un drošību. Veselīga, daudzveidīga vide ir nepieciešama, lai mazinātu nabadzību un panāktu ilgtspējīgu attīstību, kas nestu labumu visām pasaules tautām.
Prioritārās jomas
Starptautiskajā sadarbībā Norvēģijai ir šādas prioritātes:
- klimata pārmaiņas;
- bīstamās ķimikālijas;
- bioloģiskā daudzveidība.
Klimata pārmaiņas
Antropogēnas klimata pārmaiņas ir viens no lielākajiem šodienas izaicinājumiem pasaulei. Globālais klimats jau mainās, un saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes pausto nostāju pēdējos 50 gados vērojamās temperatūras paaugstināšanās iemesls ir cilvēku izraisītā darbība. Siltumnīcefekta gāzu izplūde var rosināt vidējās temperatūras paaugstināšanos visā pasaulē. Tas savukārt var ietekmēt nokrišņu daudzumu un vēju sistēmas, mainīt klimata joslas un izraisīt ūdens līmeņa paaugstināšanos okeānos. Tāda mēroga izmaiņas var ārkārtīgi lielā mērā ietekmēt kā dabas ekosistēmas, tā arī sabiedrību. Šodien mēs zinām pietiekami daudz par cilvēka darbības izraisītajām klimata pārmaiņām, lai rīkotos; jo ilgāk mēs gaidīsim, jo lielākas nastas un izmaksas būs saistošas nākamajām paaudzēm.
Norvēģija aktīvi strādā, lai stabilizētu siltumnīcefekta gāzu koncentrāciju atmosfērā līdz tādam līmenim, lai novērstu bīstamo antropogēnu iejaukšanos klimata sistēmās.
Norvēģija pildīs saistības, ko tā uzņēmusies, ratificējot Kioto protokolu – laika posmā no 2008.–2012. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu izmeti, sasniedzot mazāk nekā vienu procentu no 1990. gada līmeņa. Norvēģija arī aktīvi meklē iespējas īstenot visaptverošāku un tālejošāku pasaules klimata saglabāšanas režīmu laikam pēc 2012. gada.
Lasiet vairāk par Norvēģijas prioritātēm klimata jomā.
Bīstamās ķimikālijas
Pēdējo 50 gadu laikā ievērojami pieaudzis ķīmisko vielu patēriņš, jo mūsdienās tās ir būtiska visa veida ražojumu un ražošanas procesu sastāvdaļa. Preču tirdzniecības rezultātā, kā arī vēju un okeāna straumju iedarbībā ķimikālijas izplatās plašos areālos. Norvēģija šajā kontekstā ir īpaši jūtīga, jo vēji un straumes izmešus nes uz ziemeļiem, padarot šo reģionu par visas ziemeļu puslodes bīstamo ķimikāliju “izgāztuvi”.
Pēdējos gados starptautiskā likumdošana attiecībā uz bīstamajām ķimikālijām ir kļuvusi ievērojami stingrāka, galvenokārt tādēļ, ka spēkā stājušies vairāki līgumi. Norvēģija aktīvi darbojas, lai veicinātu šos pasākumus globālā līmenī. Šobrīd Norvēģija Apvienoto Nāciju Vides programmas (UNEP) ietvaros piedalās vispusīgas globālas stratēģijas izstrādāšanā, lai risinātu plaša mēroga vides problēmas, kas saistās ar bīstamajām ķimikālijām.
Bioloģiskā daudzveidība
Tūlīt pēc Pasaules konferences, kas notika 1992. gadā Riodežaneiro un bija veltīta ilgtspējīgai attīstībai, Norvēģija kā prioritāti izvirzīja aktīvi veicināt ANO Konvencijas par bioloģisko daudzveidību izstrādāšanu. Tūkstošgades ekosistēmu novērtējumu – lielāko jebkad veikto pasaules ekosistēmu novērtējumu – kopā ar citām organizācijām iniciēja arī Konvencijas par bioloģisko daudzveidību dalībvalstis. Ziemeļu Ministru padomes ietvaros Norvēģija ir uzņēmusies īpašu atbildību par novērtējuma rezultātu iekļaušanu starptautiskajā vides sadarbībā un attīstības sadarbības politikā. Par ļoti svarīgu tiek uzskatīta Konvencijas mērķu un darba programmu, kā arī Kartahenas protokola par bioloģisko drošību nosacījumu iekļaušana nacionālajos pasākumos. 2002. gadā Johannesburgā notikušajā Pasaules Ilgtspējīgas attīstības samitā pieņemtais mērķis līdz 2010. gadam panākt, lai ievērojami samazinātos pašreizējais bioloģiskās daudzveidības zuduma līmenis, tiks sasniegts savā starpā sadarbojoties visiem iesaistītajiem sabiedriskajiem sektoriem.
Sadarbība vides jomā ar ES
Pēdējo 30 gadu laikā ES ir īstenojusi vispusīgu vides politiku. Šī politika ir balstīta uzskatā, ka piesārņojums ir pārrobežu fenomens un ka ir nepieciešami pārnacionāli noteikumi, lai risinātu kopīgas vides problēmas.
EEZ Līgums paredz arī plaša spektra sadarbību vides jomā. Saskaņā ar Līguma noteikumiem Norvēģijai ir jāievēro gandrīz visa apjomīgā ES likumdošana, kas regulē vides jautājumus. Tā ir ieviesusi Eiropas kopējos noteikumus daudzās jomās, tai skaitā arī attiecībā uz ķimikālijām, gaisu, atkritumiem un ūdeni. EEZ Līgums neaptver jautājumus attiecībā uz dabas resursu pārvaldību un kultūras mantojuma saglabāšanu.
Jaunie EEZ finanšu instrumenti ir būtisks aspekts Norvēģijas un ES sadarbībā vides jomā. Pēdējo piecu gadu laikā katru gadu Norvēģija ir maksājusi 1,9 miljardus NOK kā finansiālo atbalstu – galvenokārt 10 jaunajām dalībvalstīm. Šie maksājumi paredzēti sociālo un ekonomisko atšķirību novēršanai paplašinātajā ES, un vides joma ir bijusi viena no būtiskākajām prioritātēm.
UNEP – Apvienoto Nāciju Vides programma
Norvēģijai ir būtiska loma globālo vides pasākumu veicināšanā. Viens no veidiem, kā Norvēģija to dara, ir UNEP kā pasaules globālā vides foruma atbalstīšana.
Norvēģijas centieni koncentrējas uz šādiem četriem pasākumiem:
- paaugstināt UNEP zinātnisko līmeni, lai šī organizācija labāk spētu novērtēt dažādu jomu vides problēmu ietekmi;
- veicināt UNEP kapacitātes celšanu un tehnoloģiju nodošanu jaunattīstības valstīm;
- piesaistīt biedrus no visas pasaules: veicināt dalībvalstu atbildību par lēmumiem, ko pieņēmusi UNEP vadošā padome, iesaistot pārstāvjus no visas pasaules UNEP Pastāvīgo pārstāvju komitejā;
- palielināt finansējumu UNEP aktivitātēm.
Tirdzniecība un vide
Starptautiskie līgumi ārpus vides nozares rada atsevišķus izaicinājumus nacionālo vides instrumentu piemērošanā. Tas ir īpaši jūtams Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) tirgus liberalizācijas sarunās, sarunās par brīvā tirgus līgumiem starp EBTA un trešās puses valstīm un iniciatīvās, kas skar ES-EEZ vienoto tirgu.
Esošajā diskusiju ciklā PTO visās būtiskajās sarunu jomās tiek prasīts vides apsvērumu novērtējums. Tajā pašā laikā attiecības starp tirdzniecību un vidi ir atsevišķa sarunu tēma. Norvēģijas valdība uzskata, ka PTO un daudzpusējās vides vienošanās ir uzskatāmas par līdzvērtīgiem starptautiskiem instrumentiem, kuru mērķis ir apmierināt starptautiskās sabiedrības vajadzības, un ka šīs vienošanās neatrodas hierarhiskās attiecībās. Bez tam, ir svarīgi, ka sarunas noved pie risinājumiem, kas var nodrošināt elastību efektīvu vides politikas instrumentu ieviešanā.
Vides problēmu integrēšana attīstības sadarbībā
Viens no Norvēģijas primārajiem sadarbības mērķiem attīstības jomā ir veicināt saprātīgu globālās vides un bioloģiskās daudzveidības pārvaldīšanu. Pasākumiem, kas tiek veikti sadarbības ietvaros attīstības jomā, ir jābūt vērstiem uz vides situācijas uzlabošanu sadarbības partnervalstīs un globālās vides degradācijas novēršanu.
Attīstības jomā Norvēģijai ir vairākas prioritātes, kas skar attiecības ar jaunattīstības valstīm:
- ilgtspējīgas ražošanas sistēmas uzturēšana;
- bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un ilgtspējīga izmantošana;
- piesārņojuma samazināšana;
- kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana.
Vides ministrija ir parakstījusi divpusējus līgumus vides jomā ar Indonēzijas, Dienvidāfrikas un Ķīnas vides ministrijām.
Indonēzija
Indonēzija ir viena no bioloģiski daudzveidīgākajām pasaules valstīm ar plašām tropu lietus mežu zonām, kuriem ir vitāla nozīme pasaules klimatā. Valsts dabas resursi tiek pakļauti arvien pieaugošam spiedienam, un ar dabas resursu pārvaldību ir saistīti daudzi izaicinājumi.
Šīs reģionālās sadarbības mērķis ir radīt plaši īstenojamus plānus vides un dabas resursu pārvaldībā, kas ievērotu Konvencijā par bioloģisko daudzveidību minēto ekosistēmu pieeju.
Dienvidāfrika
Vides sadarbība ar Dienvidāfriku tika uzsākta 1996. gadā. Ņemot vērā valsts politikas lomu reģionā kopumā un tās statusu attīstības valstu vidū, ilgtermiņa sadarbībai vides politikā ir izšķiroša nozīme. Sadarbība tiek uzturēta ar politiskā dialoga un kopīgu projektu palīdzību. Trešais sadarbības projekts tika parakstīts 2005. gada decembrī, un katru gadu šai programmai tiks piešķirti aptuveni 10 miljoni NOK. Būtiskākie sadarbības aspekti ir atbalsts pasaules vides konvenciju īstenošanā, lai Dienvidāfrika varētu izpildīt savas saistības un uzņemties aktīvu lomu šo konvenciju tālākā attīstībā. Citi būtiski programmas elementi paredz sadarbības veicināšanu starp Norvēģijas un Dienvidāfrikas institūcijām, intensīvāku reģionālo sadarbību un NVO iesaistīšanu.
Tuvākajos gados īpaša uzmanība tiks pievērsta šādām jomām:
- piesārņojuma samazināšana;
- bioloģiskās daudzveidības aizsardzība;
- vides sektora laba pārvaldība.
Ķīna
Sadarbība vides jomā ar Ķīnu tika uzsākta 1995.–1996. gadā. Šīs divpusējās sadarbības mērķi ir veidot ilgtspējīgu dialogu par svarīgiem vides politikas izaicinājumiem un atbalstīt Ķīnas darbu starptautisko saistību izpildē. Nākotnē vairāk uzmanības tiks pievērsts klimatam un videi bīstamo vielu izplatībai, kā arī bioloģiskās daudzveidības jautājumiem un ūdens un gaisa piesārņojumam. Sadarbība ietver institūcijas un kapacitāti ceļošus pasākumus, kā arī sadarbību ar Inovāciju Norvēģiju norvēģu vides tehnoloģiju sekmēšanā. Vēstniecībā Pekinā ir izveidots jauns vides padomnieka amats, kura galvenās atbildības jomas ir divpusējā vides sadarbība starp Norvēģiju un Ķīnu, kā arī uz vidi vērstas attīstības sadarbības veicināšana.