Cīņa pret nabadzību, mūsu apņemšanās sasniegt ANO Tūkstošgades attīstības mērķus un mūsu pārliecība par ANO vadītu pasaules kārtību ir cieša.
Savā darbā mēs piešķiram lielu nozīmi indivīda tiesībām un cenšamies atbalstīt valstis to saistību izpildē, kā arī iedrošinām cilvēkus pieprasīt savas tiesības.
Norvēģija mērķtiecīgi strādā tādās nozīmīgās jomās kā laba pārvaldība, cilvēktiesības, vide un klimata pārmaiņas, izglītība, veselība un dzimumu līdztiesība. Ir apstiprināts, ka ieguldījumi izglītībā, veselībā un sieviešu ienākumu iespējās ievērojami paātrina sociālo attīstību un ekonomikas izaugsmi.
Attīstības valstis veido pašas savu nākotni
Nacionālo attīstības procesu nevar vadīt ārējie aktori. Attīstības valstīm ir tiesības un atbildība pašām veidot savu nākotni. Norvēģijas nostāja ir tāda, ka pozitīvai sociālai attīstībai ir nepieciešama funkcionējoša valsts, aktīva pilsoniskā sabiedrība un dzīvotspējīgs privātais sektors. Attīstības valstīm pašām ir jāizdara izvēle un jānosaka prioritātes attiecībā uz sociālo pakalpojumu attīstību, demokrātiju, kā arī attiecībā uz nodarbinātības veicināšanas un ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes politiku.
Norvēģija var atbalstīt šos procesus, piedāvājot finansiālu atbalstu un zināšanas.
Klimats un meži
Klimata pārmaiņu ietekmē palielinās nabadzība. Pielāgošanās klimata pārmaiņām ir, pirmkārt, jautājums par to, lai mazinātu nabadzīgo valstu neaizsargātību pret pārmaiņām. Uzsākot Klimata un mežu iniciatīvu, Norvēģija ir uzņēmusies vadošo starptautisko lomu tropu mežu aizsardzībā, kas uztver un glabā oglekļa dioksīdu, uztur bioloģisko daudzveidību un nodrošina iztikas līdzekļus pamatiedzīvotāju tautām. Lai valsts būtu spēcīga, vides politikai – gan bagātajās, gan nabadzīgajās valstīs – jābūt saskaņotai ar tādu ekonomikas politiku, kas veicina nodarbinātību, kā arī ienākumu un ražošanas izaugsmi.
Konflikti
Lielākā daļa bruņoto konfliktu mūsdienu pasaulē notiek nabadzīgajās valstīs, un daudzas no Norvēģijas sadarbības valstīm atrodas konfliktā vai konflikta briesmās. Konflikti rada problēmas, kas sniedzas tālu aiz konfliktā skarto valstu robežām un tautām. Kaimiņvalstis un veseli reģioni var tikt destabilizēti un, sliktākajā gadījumā, iesaistīti tieši konfliktā. Ir konflikti, kas atbalsojas globālā mērogā. Bruņoto konfliktu izraisītās cilvēku ciešanas ir milzīgas. Piemēram, sievietes un bērni ir jo īpaši neaizsargāti pret ļaunprātīgu izmantošanu un seksuālu vardarbību. Mūsu miera un samierināšanas centieni balstās uz cieņu pret cilvēktiesībām un to turpmāku sekmēšanu. Norvēģijas svarīga prioritāte ir situācijas uzlabošana vājāk attīstītās valstīs.
Neatļautas finanšu plūsmas un piekļuve kapitālam
Ātrā izaugsme pasaules ekonomikā ir palīdzējusi mazināt nabadzību un uzlabot dzīves līmeni miljoniem cilvēku. Attīstības valstīm jānodrošina lielāka piekļuve globālajam kapitālam, labākas iespējas vērtību radīšanai un lielāka kontrole pār saviem ekonomikas resursiem, un tām ir jāveicina investīcijas savā valstī. Valdība strādās vēl vairāk, lai nodrošinātu šo procesu attīstību, piemēram, stimulējot tirdzniecību, veicinot investīcijas un labu pārvaldību un sekmējot naudas pārskaitījumus no migrējošiem darba ņēmējiem.
Otra prioritārā joma ir efektīvs darbs cīņā pret neatļautām finanšu plūsmām no attīstības valstīm, kas kopumā veido 4 000 miljardus norvēģu kronu gadā. Svarīgākais posms šajā darbā ir cīņa pret nodokļu oāzēm.