Norvēģija bija viena no desmit valstīm, kas 1949. gadā dibināja Eiropas Padomi. Tā ir visvecākā Eiropas institūcija, kurā šobrīd ir 47 dalībvalstis. Eiropas Padomes galvenie uzdevumi ir veicināt demokrātiju, tai skaitā vietējo demokrātiju, cilvēktiesības un likuma varu tās dalībvalstīs. Šī ir vissvarīgākā platforma Eiropā noteikumu un standartu izstrādē minētajās jomās.
Bez cilvēktiesībām un demokrātijas, sadarbība aptver arī ārpolitikas jautājumus, izglītību, kultūras sadarbību, starpkultūru un starpreliģiju dialogu, mēdijus, sociālos jautājumus, veselību, vides un dabas aizsardzību, jauniešu jautājumus, sportu un sadarbību starp pašvaldībām un reģioniem.
Padomes pašreizējais Ģenerālsekretārs Turbjērns Jaglanns (Thorbjørn Jagland) ir norvēģis. Viņš tika ievēlēts 2009. gadā un pirms tam bija Norvēģijas parlamenta Stūrtinga priekšsēdētājs. Norvēģija bija Padomes prezidējošā valsts arī 1989. un 2004. gadā. Šie prezidentūras periodi deva Norvēģijai iespēju noteikt Padomes dienas kārtību. Eiropas Cilvēktiesību tiesas reforma ir viena no galvenajām Norvēģijas prioritātēm.