Norvēģija piešķir lielu nozīmi sadarbībai Eiropas Padomē, un tā turpinās atbalstīt organizācijas turpmāku attīstību. Norvēģijas skatījumā Eiropas Padomei ir izšķiroša loma it īpaši tādās svarīgās jomās kā cilvēktiesības, tiesiskums un laba pārvaldība. Šai organizācijai ir liela nozīme stabilitātes nodrošināšanā, konfliktu novēršanā un demokrātijas veidošanā mūsu pasaules daļā. Norvēģijas Ārlietu ministrija sadarbojas ar vairākām citām Norvēģijas un citu dalībvalstu ministrijām jomās, kas vērstas uz Eiropas Padomes darbības stiprināšanu šajās jomās.
Šodien Eiropas Padomē ir 47 dalībvalstis, kas ir divreiz vairāk nekā 1989. gadā. Iedzīvotāju skaits Eiropas Padomes dalībvalstīs kopumā sastāda vairāk nekā 800 miljonus. Pēdējos gados sadarbība ir ievērojami paplašinājusies, un tagad tā aptver tādas jomas kā ārpolitikas jautājumi, cilvēktiesību un tiesiskie jautājumi, izglītība, kultūra, mēdiji, sociālie jautājumi, veselības aizsardzība, vides un ainavu aizsardzība, bērnu un jauniešu aizsardzība, sports un sadarbība starp pašvaldībām un reģioniem.
Norvēģija bija Eiropas Padomes Ministru Komitejas priekšsēdētājvalsts 1989. un 2004. gadā. Priekšsēdētājvalsts postenis deva Norvēģijai unikālu iespēju ietekmēt Padomes darba gaitu. Viena no Norvēģijas galvenajām prioritātēm bija Eiropas cilvēktiesību sistēmas reforma.
Eiropas Cilvēktiesību Tiesai Strasbūrā uz šo brīdi ir 80 000 neizskatītas lietas, un tiek prognozēts, ka 2010. gadā jaunu pieteikumu skaits pieaugs līdz 102 000 lietām. Ir uzsākts darbs pie svarīgas reformas, kuras mērķis ir paaugstināt Tiesas darba efektivitāti, lai tā varētu turpināt pildīt tās svarīgo funkciju.
Eiropas Cilvēktiesību Konvencijas 14. protokols ir vērsts uz to, lai vienkāršotu pieteikumu iesniegšanas procedūru un paaugstinātu tiesas efektivitāti lietu izskatīšanā. Norvēģija ir uzsvērusi, cik tas ir svarīgi, lai 14. protokols stātos spēkā pēc iespējas ātrāk, cik svarīgi ir stiprināt Tiesas sekretariāta darbu, kā arī to, ka pašām valstīm ir jāveic nopietns darbs, lai samazinātu Tiesas darbu apjomu, novēršot cilvēktiesību pārkāpumus, nodrošinot efektīvu tiesisko aizsardzību un uzlabojot sniegto palīdzību potenciālajiem prasības iesniedzējiem.
Eiropas Padomes trešais samits, kas notika 2005. gada maijā Varšavā, vēlreiz apstiprināja Padomes centrālo lomu cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma nodrošināšanā. Samita laikā tika pieņemti lēmumi, lai stiprinātu Eiropas cilvēktiesību sistēmu, izveidotu demokrātijas forumu un ciešāku sadarbību ar EDSO un ES. Rīcības plāna ieviešana, kas tika pieņemts samitā, tika pārrunāta Ministru Komitejas 116. sesijā 2006. gada maijā.
Tajā pašā sesijā Krievijas Federācija pārņēma Eiropas Padomes Ministru Komitejas priekšsēdētājvalsts pienākumus. Norvēģijas Ārlietu ministrs arī piedalījās šajā sesijā.