EEZ līgums stājās spēkā 1994. gada janvārī. Tas aptver 27 ES dalībvalstis un trīs Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstis – Islandi, Lihtenšteinu un Norvēģiju. EEZ līgums ir visaptverošākais starptautiskais līgums, kurā Norvēģija ir viena no līguma pusēm.
Piekļuve ES iekšējam tirgum
EEZ līgums dod iespēju Norvēģijai piedalīties ES iekšējā tirgū, tai skaitā arī četras brīvības: personu, preču, pakalpojumu un kapitāla brīva kustība. Tas nozīmē, ka, piemēram, prece, kas saskaņā ar Kopienas likumdošanu ir apstiprināta vienā valstī, parasti ir atļauta arī visās pārējās valstīs. Tāpat darba ņēmējiem un studentiem no citām EEZ dalībvalstīm ir tiesības uz tādu pašu attieksmi, kāda ir pret uzņemošās valsts pilsoņiem, piemēram, attiecībā uz sociālajiem pabalstiem un kvalifikācijas atzīšanu.
Likumdošanas saskaņošana
Likumdošanas saskaņošana ir svarīgs priekšnosacījums Eiropas tirgus darbībai. Ja ES pieņem jaunus noteikumus attiecībā uz iekšējo tirgu, tie tiek iestrādāti Norvēģijas likumdošanā. Lēmumu par ES likumdošanas iekļaušanu EEZ līgumā pieņem EEZ Kopīgā komiteja, kurā piedalās arī EBTA valstis un Eiropas Komisija. Jebkurš šāds likums ir jāiekļauj arī katras valsts nacionālajā likumdošanā. Līdz 2010. gada jūnijam Norvēģija savā likumdošanā ir iestrādājusi ap 7 000 ES likumdošanas aktu, kas iekļauti EEZ līgumā.
Norvēģijas atbalsts attīstībai Eiropā
EEZ EBTA valstu atbalsts, izmantojot grantu sistēmu ar mērķi veicināt ekonomisko un sociālo attīstību nabadzīgākajās ES valstīs, jau no paša sākuma ir bijis daļa no EEZ līguma. Kopš līguma noslēgšanas grantu sistēma ir ievērojami paplašināta. Ar divu pašreizējo finanšu instrumentu palīdzību – EEZ un Norvēģijas finanšu instruments – Norvēģija ir piešķīrusi 347 miljonus eiro gadā, kas ir pieejami attīstībai un investīcijām saņēmējvalstīs līdz 2014. gadam. Saņēmējvalstis ir atbildīgas par projektu pieteikumu izstrādi, kā arī atbalstīto projektu ieviešanu un uzraudzību. Par prioritātēm ir noteiktas tādas jomas kā vide, ilgtspējīga attīstība, kultūras mantojums, izglītība un pētniecība, efektīvāka ārējās robežas kontrole, tiesu varas stiprināšana, bērnu aprūpe un veselība. Bez sociālo un ekonomisko atšķirību mazināšanas EEZ, finanšu instrumenti arī veicina ciešāku sadarbību starp Norvēģiju un saņēmējvalstīm.