EEZ līgums sniedz vispārēju noteikumu paketi tirdzniecības un ekonomiskajām attiecībām. EEZ līguma ietvertajās jomās Norvēģijas uzņēmumiem un pilsoņiem ir tādas pašas tiesības kā ES valstu uzņēmumiem un pilsoņiem visā Eiropas Ekonomiskajā zonā.
EEZ līgums paredz:
- dalību iekšējā tirgū ar preču, pakalpojumu, personu un kapitāla brīvu kustību. Tas nozīmē, ka ražojums, kas pēc vispārējiem noteikumiem apstiprināts vienā valstī, parasti ir jāapstiprina arī pārējās valstīs. Strādniekiem un studentiem no citām EEZ valstīm parasti ir tādas pašas tiesības kā uzņēmējas valsts pilsoņiem, tostarp arī sociālo garantiju un profesionālo kvalifikāciju atzīšanas jomā;
- saskaņot noteikumus un prasības, kurām veselības, drošības un vides aizsardzības apsvērumu dēļ pakļautas preces un pakalpojumi, kā arī, lai aizsargātu patērētāju intereses;
- kopīgus noteikumus, kas regulē konkurenci, valsts palīdzību un valsts iepirkumu, lai nodrošinātu vienlīdzīgus spēles noteikumus visiem konkurējošiem uzņēmumiem iekšējā tirgū;
- plašu sadarbību citās sabiedrības sfērās, no kurām visbūtiskākās ir pētniecība, izglītība, vides aizsardzība, patērētāju politika, kultūra, sociālā politika, dzimumu līdztiesība, tūrisms un mazie un vidējie uzņēmumi.
EEZ līgumā nav iekļauta ES Muitas savienība vai tās kopīgā tirdzniecības politika ar trešajām valstīm. EEZ valstis nav arī iekļautas kopējā ES lauksaimniecības politikā vai vienīgajā lauksaimniecības preču tirgū. Tomēr ir noslēgti daži līgumi, lai atvieglotu tirdzniecību ar noteiktiem lauksaimniecības ražojumiem. Visbeidzot, EEZ līgumā nav iekļauta ES kopējā nozvejas politika. Tas viss nozīmē, ka līgums neparedz kopīgu resursu pārvaldes režīmu. Tas arī nepieļauj brīvu pieeju tirgum, lai gan paredz muitas atvieglojumus un vieglāku pieeju tirgum virknei zivju produkcijas.
EEZ līgums pastāvīgi attīstās. Norvēģijai ir jāievieš savā likumdošanā jauni ES noteikumi, kas regulē iekšējo tirgu, tiklīdz tie tiek pieņemti. Tas notiek, pieņemot lēmumu EEZ komitejā, kurā ir pārstāvētas gan EBTA valstis, gan ES Komisija. Visi jaunie noteikumi, kas pieņemti EEZ komitejā, ir jāiestrādā katras valsts likumdošanā.
EBTA uzraudzības instances un EBTA tiesas uzdevums ir nodrošināt, lai EBTA valstis pildītu EEZ līgumā paredzētos pienākumus.
Jau no tā spēkā stāšanās brīža, EEZ līgums ir paredzējis EEZ un EBTA valstu finansiālu palīdzību ekonomiskās un sociālās attīstības veicināšanai nabadzīgākajās ES valstīs. Pēc ES un EEZ paplašināšanās 2004. gada 1. maijā šī ieguldījuma apjomi ievērojami palielinājās. Divu jauno finansu mehānismu ietvaros Norvēģija katru gadu līdz pat 2009. gadam piešķir 226.8 miljonus EUR investīciju un attīstības projektiem desmit jaunajās dalībvalstīs, kā arī Grieķijā, Spānijā un Portugālē. Šie mehānismi pamatojas uz saņēmēja īpašumtiesību principa, kas nozīmē, ka saņēmējvalstis ir atbildīgas par projektu iesniegšanu, izstrādāšanu un īstenošanu. Šo mehānismu prioritārās atbalsta jomas ir vides aizsardzība, ilgtspējīga attīstība, kultūras mantojums, izglītības un apmācības veicināšana, ārējās robežas efektīvāka kontrole un tieslietu sistēmas stiprināšana, kā arī veselība un bērnu aprūpe.