Tāpat kā daudzas citas starptautiskās organizācijas, EDSO kopš Berlīnes mūra krišanas ir pārdzīvojusi daudz radikālu pārmaiņu, un 20. gadsimta 90. gadu sākumā tās atbildības sfērā pavērās jaunas attīstības iespējas. EDSO kopā ar ANO, ES un NATO ir piedalījusies atjaunošanas procesā Balkānos, Austrumeiropā un NVS zemēs.
Norvēģijas iesaistīšanās EDSO pamatojas uz vēlēšanos vienot Austrumus ar Rietumiem un veicināt drošību un demokrātijas attīstību visās EDSO zonas valstīs no Vankūveras līdz Vladivostokai. EDSO vispirms ir instruments, lai nodrošinātu mieru, stabilitāti un ciešu sadarbību starp daudzām, ļoti dažādām valstīm. Norvēģijas ieguldījums EDSO sasniedza apogeju tās prezidentūras laikā 1999. gadā. Galvenais uzsvars Norvēģijas prezidentūras laikā tika likts uz krīzi Kosovā. Turklāt papildu plašajai darbībai visās trīs EDSO dimensijās (politiski-militārajā, humanitārajā un ekonomikas un vides) Norvēģija aicināja uz ciešāku šīs darbības koordinēšanu, lai sasniegtu sinerģisko efektu.
Norvēģija ir ilgus gadus saglabājusi augstu politisko profilu EDSO un turpina to darīt arī šobrīd. Viens no galvenajiem iemesliem ir tas, ka EDSO faktiski ir vienīgā politiskā arēna, kur kopā uz vienādiem pamatiem var sanākt gandrīz visas Eirāzijas un Ziemeļamerikas valstis un pārrunāt svarīgus jautājumus, kas saistās ar drošību, stabilitāti un attīstību šajā ģeogrāfiski lielajā teritorijā. Tādā kontekstā ES, ASV un Krievija ir līdztiesīgas partneres. Plašais dalībvalstu spektrs arī nodrošina palīdzību un informāciju ikvienam, kas aktīvi mēģina padarīt savas valsts sabiedrību demokrātiskāku, stabilāku, mierīgāku un plaukstošāku. Norvēģija vēlas dot pēc iespējas lielāku ieguldījumu šajā svarīgajā darbā, gan ar politiskiem līdzekļiem, gan arī atbalstot konkrētus projektus.