Norvēģijas iedzīvotāju vairākums divos referendumos ir nobalsojis pret pievienošanos ES – 1972. un 1994. gadā. Tomēr Norvēģija cieši sadarbojas ar ES gandrīz visās jomās. Lai gan viedokļi dalās, politiskajā līmenī pastāv vispārēja vienošanās, ka Norvēģijai Eiropā ir jābūt aktīvai un konstruktīvai sadarbības partnerei.
Norvēģijas svarīgākā piesaiste ES ir Eiropas Ekonomikas zonas līgums (EEZ), kas stājās spēkā 1994. gadā. Šī līguma ietvaros Norvēģija un pārējās EEZ dalībvalstis ir ES iekšējā tirgus dalībnieces. Tas nozīmē, ka EEZ līgumā ietvertajās jomās Norvēģijas uzņēmumiem un pilsoņiem ir tādas pašas tiesības kā ES valstu uzņēmumiem un pilsoņiem. Tas nozīmē arī, ka Norvēģija piedalās ES likumdošanas izstrādāšanā jomās, kas attiecas uz iekšējo tirgu, kā, piemēram, transports un vide, kā arī to, ka Norvēģijai šī likumdošana ir saistoša. Norvēģija arī piedalās daudzās ES programmu sfērās, kā, piemēram, kultūra, pētniecība, reģionālās politikas sadarbība un izglītība. Līgumā nav iekļauta ES Muitas savienība, tās kopējā tirdzniecības politika ar trešajām valstīm vai nozvejas un lauksaimniecības politika.
Norvēģijai ir plaša sadarbība ar ES tieslietu un iekšlietu sfērā. Kā Šengenas līguma sadarbības partnere Norvēģija ietilpst teritorijā bez robežkontroles starp dalībvalstīm. Tomēr Šengenas valstis, tostarp Norvēģija, saglabā stingru pasu un citu dokumentu pārbaudi uz to robežām attiecībā pret trešajām valstīm.
Daudzās starptautiskās politikas jomās Norvēģija piekrīt ES uzskatiem un interesēm un cieši sadarbojas ar ES ārlietu un drošības politikas jomā. EEZ līguma ietvaros Norvēģija uztur regulāru politisko dialogu ar ES par starptautiskiem jautājumiem. Ļoti daudzās jomās Norvēģija pievienojas ES ārpolitiskajiem paziņojumiem.
Drošības un aizsardzības politikas jomā Norvēģija ir sūtījusi civilo un militāro personālu krīžu noregulēšanas operācijām ES vadībā Bosnijā un Hercegovinā un Maķedonijā. Norvēģija sniedz ievērojamu finansiālo atbalstu dažādiem drošības pasākumiem Rietumbalkānu valstīs un Krievijas ziemeļrietumu reģionā.
Kad 2004. gada maijā ES un EEZ paplašinājās, tika izveidoti divi jauni finanšu instrumenti: EEZ finanšu instruments un atsevišķs Norvēģijas finanšu instruments. Caur šiem finanšu instrumentiem, kuri ir pazīstami kā EEZ finanšu instrumenti, Norvēģija sniegs finansiālu atbalstu vairāk kā 9 miljardu norvēģu kronu apmērā laika periodā no 2004. līdz 2009. gadam, kas ir daļa no ekonomisko un sociālo atšķirību izlīdzināšanas 10 jaunajās ES dalībvalstīs, kā arī Grieķijā, Portugālē un Spānijā.
Šajos finanšu instrumentos noteiktās prioritārā jomas ir vide, ilgtspējīga attīstība, kultūras mantojums, cilvēkresursi, veselība un bērnu parūpe, reģionālā attīstība un Šengena/tieslietas. EEZ grantu mērķis ir arī stirpināt vispārīgu sadarbību starp Norvēģiju un saņēmējvalstīm, un īpaši dot iespēju norvēģu aktoriem šajās valstīs veidot kontaktu tīklus un meklēt sadarbības partnerus.
Eiropas sadarbība joprojām paplašinās un padziļinās, un šis process ierosina jaunus jautājumus un paver jaunas iespējas, kas jāņem vērā Norvēģijas Eiropas politikā. ES ģeogrāfiskā paplašināšanās nozīmē arī EEZ paplašināšanos. Kopš EEZ līgums stājies spēkā, EEZ valstis ir sniegušas finansiālu atbalstu tām ES valstīm, kurās situācija nav bijusi tik labvēlīga, un arī Norvēģija ir sniegusi divpusēju finansiālo un tehnisko atbalstu kandidātvalstīm. Tādējādi Norvēģija dod ieguldījumu Eiropas ekonomiskajā un sociālajā izaugsmē.