Norvēģija sadarbībā attīstības jomā liek uzsvaru uz nabadzības apkarošanu. Tās prioritāte ir visvājāk attīstītās valstis un šajā ziņā visvairāk skartās iedzīvotāju grupas. Tas ir saskaņā ar Tūkstošgades attīstības mērķiem (MDG), no kuriem pirmais un galvenais ir – līdz 2015. gadam uz pusi samazināt absolūtā nabadzībā dzīvojošo cilvēku skaitu.
Daudzpusējā sadarbība mazai valstij ir ļoti būtiska. Norvēģija vienmēr ir bijusi lojāla ANO sistēmas atbalstītāja un devusi būtisku ieguldījumu Pasaules bankas darbībā. Norvēģija arī atbalsta Apvienoto Nāciju Attīstības programmu, kura atbild par MDG īstenošanas pārraudzību.
Daudzi no Norvēģijas veiktajiem pasākumiem šajā jomā ir miera veicinātāji. Būtisks miera veicināšanas darba elements ir ilgstoša tautu labklājības un tiesību situācijas uzlabošana, kas nozīmē, ka attīstības politika ir svarīga mūsu ārpolitikas daļa. Norvēģijas centieni veicināt mieru Vidējos Austrumos, Sudānā, Šrilankā un Gvatemalā ilgus gadus papildināti ar mērķtiecīgu palīdzību attīstības jomā.
Norvēģija balsta sadarbību attīstības jomā uz pašu partnervalstu prioritātēm. Norvēģijas centieni ir vērsti uz to, lai palīdzētu sasniegt MDG un īstenotu pašu šo valstu attīstības plānus un nabadzības mazināšanas stratēģijas. Norvēģija prasa, lai saņēmējvalsts uzņemtos pilnu atbildību par Norvēģijas piešķirto naudas līdzekļu izlietojumu. Saņēmējvalsts atbildība ir vadošais princips Norvēģijas politikas attīstības jomā; tas aicina uz ciešu dialogu starp saņēmējvalsti un Norvēģijas palīdzības programmas vadību.
Norvēģija ir tikai viena no daudzajām donorvalstīm un organizācijām, kas veicina attīstību jaunattīstības valstīs. Saņēmējvalstīm ar to ierobežotajiem administratīvajiem resursiem ir grūti sadarboties ar lielu skaitu dažādu partneru, kuriem katram ir citādi mērķi un darba metodes. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai donori ar vāju koordinēšanas spēju un daudzām dažādām obligātu atskaišu prasībām neapgrūtinātu jau tā pārslogotās saņēmējvalstu administrācijas rīcībspēju. Tādēļ Norvēģijas attīstības politikas svarīgs princips ir laba donoru koordinēšana, un to vada saņēmējvalsts, kas garantē ierobežotu resursu efektīvāku izmantošanu.
Palīdzības atbrīvošana ir būtisks solis, lai padarītu starptautisko palīdzību vienkāršāku un efektīvāku. Lielākā daļa Norvēģijas palīdzības jau ir brīva. Šī brīvība nozīmē, ka Norvēģijas palīdzība attīstības jomā nav piesaistīta Norvēģijas preču iepirkumam. Tādējādi, kad tiek izsludināts starptautisks konkurss, saņēmējs – vienalga, vai tā būtu daudzpusēja organizācija, vai kāda konkrēta valsts – saņems to produktu, kas vislabāk atbilst tās vajadzībām.
Vairums ekonomikas attīstības pētnieku ir vienisprātis, ka MDG sasniegšanai visvājāk attīstītajās valstīs ir vajadzīgs vairāk resursu. Ir aprēķināts, ka MDG sasniegšana prasīs turpmāku vispārīgās oficiālās palīdzības attīstības jomā (ODA) pieaugumu, kas 2005. gadā bija 106,5 miljardi USD. Lai arī šis cipars ir jauns rekords, liela daļa minētā finansējuma tika piešķirts kā parāda atlaišana, tai skaitā tādām valstīm kā Nigērija un Irāka. Lielākā daļa donoru, tostarp arī paši lielākie, kā, piemēram, ES un ASV, ir paziņojuši, ka ievērojami palielinās attīstībai paredzēto budžetu. Norvēģijas valdības mērķis ir palielināt ODA līdz 1 % no valsts bruto ieņēmumiem.
Sadarbība attīstības jomā ir kas vairāk nekā tikai dolāri un kronas. Labvēlīgs tirdzniecības klimats, parādu atvieglojumi un lielāks investīciju daudzums stimulē attīstību vairāk nekā naudas pārvedumi. Norvēģija ir ieviesusi beznodokļu un bezkvotu pieeju savam iekšējam tirgum jebkurām precēm no visvājāk attīstītajām valstīm, izņemot ieročus. Mēs arī īstenojam aktīvu parādu atvieglojumu politiku un ar Norvēģijas Investīciju fonda jaunattīstības valstīm (NORFUND) starpniecību nodrošinām investīciju kapitālu, aizdevumus un garantijas ienesīgu un ilgtspējīgu ekonomisko darbību attīstībai jaunattīstības valstīs.
Valdība uzskata, ka ir svarīgi, lai Norvēģijas politika nekavētu centienus mazināt nabadzību jaunattīstības valstīs, un pārskata savu politiku visās jomās, izdarot arī kādus vajadzīgus grozījumus, ja tas nepieciešams. Tāda saskaņota darbība nozīmē, ka dažādu nozaru politika darbojas kopā, lai sasniegtu vienotus mērķus.
Norvēģijas attīstības politiku īsteno virkne sabiedriskā un privātā sektora dalībnieku. Aģentūra sadarbībai attīstības jomā, NORAD, protams, ir pati galvenā organizācija, bet arī Miera korpuss, citas NVO, privātais sektors, pētniecības un kultūras iestādes, kā arī vairākas valdības struktūrvienības dod nozīmīgu ieguldījumu.
Norvēģijas attīstības politikai ir – varētu sacīt – augsti un godkārīgi mērķi. Norvēģija arī turpmāk plāno aktīvi darboties, lai apkarotu nabadzību un veicinātu attīstību.