Norvēģija vēl joprojām saņem starptautisku atzinību par ieguldījumu Mīnu aizlieguma konvencijas izstrādāšanas procesā, kā arī rosinot pretmīnu kustību vispār. Šajā sakarā Norvēģija gan ar kompetenci, gan finansēm ir daudz palīdzējusi pretmīnu akcijai starptautiskā mērogā. Laikā no 1997. gada līdz 2005. gada decembrim šī valsts pretmīnu kustībai kopumā ir piešķīrusi 200 miljonus USD. Norvēģija arī aktīvi piedalās, lai mobilizētu resursus pretmīnu kustības atbalstam starptautiskā mērogā, kā arī lai nodrošinātu esošo resursu efektīvāku izmantošanu.
Arī Norvēģijas NVO aktīvi piedalās Mīnu aizlieguma konvencijas īstenošanas pasākumos, kā arī citās pretmīnu darbībās. Norvēģijas Tautas palīdzība ir viena no vadošajām aktīvistēm karalauku attīrīšanā no kājnieku mīnām, un šīs organizācijas kompetence ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Norvēģijai šajā jomā ir tik būtiska loma.
Kājnieku mīnu aizliegums ir svarīgs starptautisko cilvēktiesību princips. Papildus kājnieku mīnu neizmantošanai kara darbībā, kājnieku mīnu aizliegums nodrošina labākus priekšnoteikumus sociāli ekonomiskajai attīstībai kara skartajās valstīs. Pēc kara palikušo mīnu lauku attīrīšanai ir būtiska nozīme, vairojot savstarpēju uzticēšanos starp konfliktējošām pusēm, lai šo zemi varētu izmantot citiem nolūkiem. Tādējādi atbalsts humanitārajai pretmīnu kustībai ir būtisks elements Norvēģijas ieguldījumā miera uzturēšanas procesos, kuros tā ir bijusi cieši iesaistīta, piemēram, Šrilankā un Sudānā.
Mīnu aizlieguma konvencija tika nodota parakstīšanai 1997. gada 3. decembrī, un stājās spēkā 1999. gada 1. martā. Tā ir radījusi pilnīgi jaunus kritērijus attiecībā uz kājnieku mīnām. Pēc tam, kad konvencija stājās spēkā, šo mīnu izmantošana ir ievērojami samazinājusies, krasi samazinājusies to ražošana, un gandrīz pilnībā pārtraukta to pārdošana, strauji iznīcināti krājumi, iztīrīti neskaitāmi mīnu lauki, un, pats svarīgākais – ievērojami samazinājies jaunu mīnu upuru skaits. Šobrīd konvenciju ir ratificējusi 151 valsts, taču tā ir atzīta kā starptautiska likumdošanas norma ievērojami plašāk, un daudzas valstis, kas nav ratificējušas šo konvenciju, ir saskaņojušas savas valsts politiku ar Mīnu aizlieguma konvencijas noteikumiem.