Norvēģijas interesēs ir ANO vadīta pasaules kārtība. Mums ir nepieciešama ANO, kas darbojas kā globālā arēna, normu ieviesējs un izpildorgāns. Visām dalībvalstīm jābūt uzklausītām neatkarīgi no to lieluma un varas. Taču, lai varētu veiksmīgi darboties, ANO darbam ir jābūt efektīvam, tai ir nepieciešama uzticēšanās un pietiekami resursi, lai veiktu savus uzdevumus un saglabātu kontroli pār līdzekļu izmantošanu. Tādēļ Norvēģija atbalsta šobrīd īstenotos ANO reformēšanas pasākumus.
Efektīvāka ANO
1990. gados Norvēģija un pārējās Ziemeļvalstis uzsāka Ziemeļvalstu ANO reformēšanas projektu, kas galvenokārt pievērsās veidiem, kā padarīt ANO efektīvāku sociālajā un ekonomiskajā jomā. Daudzus no šī projekta rezultātā gūtajiem ierosinājumiem iekļāva ģenerālsekretāra reformu paketē. Norvēģija atbalsta šīs reformas un ir vairākkārt uzsvērusi neatbilstību starp milzīgo daudzumu uzdevumu, kurus liek veikt ANO, un neadekvātajiem finansu un cilvēkresursiem, ko dalībvalstis atvēl šo uzdevumu veikšanai. Norvēģija arī norādījusi, ka šīm reformām ir jāparedz labāka koordinācija gan starp dažādām ANO specializētajām struktūrvienībām, gan arī starp ANO un Starptautisko monetāro fondu, reģionālajām attīstības bankām un Pasaules banku.
Nabadzības mazināšana un sociālā attīstība
Norvēģija uzskata, ka ANO specializētās struktūrvienības un programmas ir svarīgs instruments ekonomiskās un sociālās attīstības veicināšanai visnabadzīgākajās valstīs. 2000. gada septembrī pasaules valstu vadītāji pieņēma Tūkstošgades deklarāciju, kurā bija formulēti Tūkstošgades attīstības mērķi. Šie mērķi, kuru vidū ir arī galējā nabadzībā dzīvojošo cilvēku daudzuma samazināšana uz pusi, ir jāsasniedz līdz 2015. gadam, un tie kalpo kā vadlīnijas visas ANO sistēmas attīstības programmām. Šie mērķi jau kopš 2000. gada ir bijuši arī citu valstu un organizāciju attīstības jomā īstenoto pasākumu uzmanības centrā. Tie ir pamatā arī Norvēģijas Rīcības plānam nabadzības apkarošanai un ir vadošie principi visai mūsu sadarbībai attīstības jomā.
Centieni veicināt mieru
Norvēģija aktīvi atbalsta pasākumus, kas stiprina ANO spēju novērst konfliktus un vadīt krīzes situācijas, kā arī stiprina ANO lomu dažādos šobrīd īstenotos miera uzturēšanas procesos. Norvēģija ir virzītājspēks ANO miera veicināšanas pasākumos, un tā bija viena no pirmajām valstīm, kas tika ievēlēta ANO miera uzturēšanas komisijā, kas tika izveidota 2006. gadā. ANO miera uzturēšanas operācijas ir centrālais instruments starptautiskajos miera un drošības veicināšanas centienos, un Norvēģijas ieguldījums šajā jomā ir būtisks. Norvēģija piešķir lielu nozīmi tam, lai ANO miera nodrošināšanas operācijās būtu laba militāro un civilo elementu koordinācija. Tas nozīmē, ka militārie, humānie un attīstības ieguldījumi ir jāskata savstarpējā saistībā un tiem jābūt daļai no vispārējās stratēģijas ilgstoša miera nodrošināšanā. Norvēģija arī vēlas, lai miera operāciju plānošanā un veikšanā uzmanība tiktu pievērsta sieviešu situācijai un vajadzībām un lai sievietes piedalītos visos miera uzturēšanas un miera veicināšanas pasākumos.
Demokrātija un cilvēktiesības
Demokrātijas attīstība un cilvēktiesību ievērošana ir Norvēģijas ārpolitikas un politikas attīstības jomā galveno mērķu vidū, un Norvēģija cenšas aktīvi stiprināt ANO lomu šajās sfērās. Norvēģija pievērš sevišķu uzmanību tādām jomām kā civiliedzīvotāju aizsardzība vardarbīgu konfliktu laikā, cilvēktiesību aizstāvju, sieviešu, bērnu un pamatiedzīvotāju tiesību aizsardzība.
Norvēģijas ieguldījums ANO
Norvēģijas ieguldījums sasniedz 0,68 procentus no ANO pamatbudžeta un ANO miera uzturēšanas spēku budžetiem. Tomēr Norvēģijas pastāvīgās iemaksas ir nelielas, salīdzinot ar tās brīvprātīgajiem dāvinājumiem. 2004. gadā Norvēģijas pastāvīgās iemaksas sasniedza ap 130 miljoniem NOK. Tās brīvprātīgās iemaksas ANO sistēmā (fondos, programmās un specializētajās struktūrvienībās, izņemot Pasaules Banku un reģionālos attīstības fondus) 2004. gadā sasniedza gandrīz 4,5 miljardus NOK. Saskaņā ar ANO veiktajiem aprēķiniem Norvēģija ir septītā lielākā valsts pēc finansiālajiem ieguldījumiem ANO sistēmā.
Arī Norvēģijas ieguldījums ANO fondos un programmās, kas ir ANO sistēmas galvenās izpildītājinstitūcijas, ir viens no lielākajiem. Norvēģija ir viena no galvenajām ieguldītājām, piemēram, UNDP, kas koordinē ANO fondu un programmu darbību valstu līmenī, un Norvēģija cieši sadarbojas ar šo programmu. Norvēģija ir pārstāvēta arī ANO fondu un programmu valdēs.
Kopš ANO dibināšanas vairāki norvēģu tautības pārstāvji ir ieņēmuši tajā nozīmīgus amatus. Trigve Lī, pirmais ģenerālsekretārs, Grū Hārlema Bruntlanne (Gro Harlem Brundtland), bijusī Norvēģijas premjerministre, kura bija Pasaules Veselības organizācijas ģenerāldirektore, bijušais ārlietu ministrs Tūrvalls Stoltenbergs (Thorvald Stoltenberg), kurš bija Augstais bēgļu lietu komisārs, Jāns Ēgelanns (Jan Egeland) ir ģenerālsekretāra vietnieks humānajos jautājumos (OCHA) un humānās palīdzības koordinators, bijušais Norvēģijas Premjerministrs Hjells Magne Bunnevīks (Kjell Magne Bondevik) ir ģenerālsekretāra īpašais sūtnis humānajos jautājumos Āfrikas Ragā, Terje Rēds-Lāšens (Terje Rød-Larsen) bija ģenerālsekretāra īpašais sūtnis Vidējos Austrumos un tagad ir īpašais sūtnis Drošības padomes rezolūcijas Nr. 1559 ieviešanas jautājumos,Geirs O. Pēdešens (Geir O. Pedersen) ir ģenerālsekretāra personīgais pārstāvis Dienvidlibānā.
Norvēģija arī šobrīd finansē 50 līdz 60 speciālistus juniorus dažādās ANO struktūrvienībās. Katru gadu tiek iecelti 15 līdz 20 jauni speciālisti juniori, ko finansē Norvēģijas valsts.