Kasešbumbas nogalina un ievaino cilvēkus gan militāro konfliktu laikā, gan arī ilgi pēc karadarbības beigām. Milzīgs daudzums kasešbumbu (mazkalibra bumbas) paliek nesprāgušas un tās eksplodē vēlāk, dažreiz pat pēc vairākiem gadiem. Kasešbumbu skartajos reģionos šie draudi attur bēgļus atgriezties mājās, zemniekus apstrādāt zemi un bērnus brīvi rotaļāties.
Konvencija par kasešbumbu aizliegumu kategoriski aizliedz kasešbumbu jebkādu izmantošanu, ražošanu, uzkrāšanu un pārvietošanu. Līdz šim konvenciju ir parakstījušas 107 valstis, ieskaitot Norvēģiju.
Pavērsiens
“Kasešbumu aizlieguma konvencijas stāšanās spēkā ir pavērsiena punkts. Tas ievērojami stiprina starptautiskās humanitārās tiesības un paredz normu, kas, mūsu izpratnē, padara kasešbumbu izmantošanu neiespējamu,” teica Ārlietu Ministrs Jūnass Gārs Stēre. “Konvencija ieviesīs izmaiņas šajā jomā, jo tā paredz skarto reģionu tīrīšanu, palīdzības sniegšanu izdzīvojušiem un visu kasešbumbu uzkrājumu iznīcināšanu skaidri noteiktos termiņos.”
Konvencija ir juridiski saistoša visām valstu pusēm un tā stiprina civiliedzīvotāju aizsardzību. Procesa ātrā attīstības gaita, ko Norvēģija aizsāka 2007. gada februārī un kura tagad ir sasniegusi kulmināciju, stājoties spēkā konvencijai, atspoguļo to, cik liels starptautisks atbalsts ir šim darbam.
2008. gada 3.- 4. decembrī Oslo, kad tika parakstīta Konvencija par kasešbumu aizliegumu: Ārlietu Ministrs Jūnass Gārs Stēre apsveic Soraj Ghulam Habib no Afganistānas, kurš pārstāv izdzīvojušo organizāciju Ban Advocates. Habib zaudēja abas kājas 10 gadu vecumā, kad viņš, spēlējoties vietējā apkaimē, uzmina uz nesprāgušas bumbas. Foto: Federico VisiAr saukli “Sitiet bungas, lai aizliegtu kasešbumbas” (“Beat the drum to ban cluster bombs”) starptautiskā humanitāro organizāciju partnerība Cluster Munition Coalition 1. augustā organizēja pasaules mēroga pasākumu, kurā civiliedzīvotāju pārstāvji visā pasaulē atzīmēja šo vēsturisko dienu, sitot bungas. Norvēģijā, Norvēģijas Tautas palīdzība sadarbojās ar Ārlietu ministriju, lai atzīmētu šo notikumu, sitot 10 000 bungas ikgadējā jauniešu futbola turnīrā Norway Cup.
Konvencijā paredzētās saistības
Visām Konvencijas dalībvalstīm ir pienākums iznīcināt visus savus kasešbumbu krājumus astoņu gadu laikā. Skartās dalībvalstis 10 gadu laikā ir jāiztīra visi reģioni, kurus skārušas kasešbumbas. Visām dalībvalstīm ir arī jānodrošina atbalsts un psiholoģiskā palīdzība upuriem, un jānodrošina viņu sociālā un ekonomiskā integrācija sabiedrībā. Katrai Konvencijas dalībvalstij, ja tai ir tādas iespējas, ir jānodrošina tehniskā, materiālā un finansiālā palīdzība tām Konvencijas dalībvalstīm, kurām ir nepieciešama šāda palīdzība, lai tādējādi visas dalībvalstis varētu izpildīt savas saistības, ko paredz Konvencija par kasešbumubu aizliegumu.
“Tagad ir laiks Norvēģijai un pārējām valstīm, kas parakstījušas un ratificējušas Konvenciju, izpildīt savas saistības,” teica Stēre. “16. jūlijā mēs pabeidzām visu atlikušo kasešbumbu iznīcināšanu Norvēģijā. Norvēģijā tagad nav kasešbumbu – un mēs turpināsim palīdzēt pārējai pasaulei rīkoties tāpat.”
Konvencijas tīmekļa vietnē ir pieejams atjaunināts to valstu saraksts, kuras ir parakstījušas un ratificējušas Konvenciju, kalendārs, kurā norādīts starptautiskais darbs, kā arī Konvencijas teksts angļu, franču un spāņu valodā.