Norvēģijas Ārlietu ministrs Jūnass Gārs Stēre to komentēja šādi: ”Pēc ANO Attīstības programmas datiem katru gadu apmēram 2000 cilvēku, pārsvarā civiliedzīvotāji, iet bojā bruņotas vardarbības rezultātā. Šis ir nopietns humāns izaicinājums starptautiskajai sabiedrībai, un tas kavē miera attīstību ļoti daudzās valstīs.
Oslo saistības, par kurām mēs vienojāmies Ženēvā, apliecina ANO un starptautiskās sabiedrības nopietno problēmas izpratni. Arī agrāk veiktie pasākumi bruņotas vardarbības ierobežošanai ir nesuši pozitīvus rezultātus. Šis ir nozīmīgs solis mērķa sasniegšanā, un, sadarbojoties ar ANO, pilsonisko sabiedrību un citām valstīm, mēs turpināsim strādāt, lai sasniegtu ANO Tūkstošgades attīstības mērķus.
Mēs vēršam uzmanību arī uz to, ka atbruņošanās piesaista arvien lielāku starptautisko uzmanību un atbalstu. Piemēram, ir saņemti pozitīvi signāli no ASV, kur 68 senatori ir lūguši ASV pievienoties Konvencijai par kājnieku mīnu aizliegšanu.”
Saskaņā ar Oslo saistībām, valstis apņemsies īstenot konkrētus pasākumus, kuru pamatvirzieni būs bruņotas vardarbības sistemātiska uzraudzība un mērīšana, bruņotas vardarbības apkarošanas pasākumu integrēšana attīstības plānos visos valdības līmeņos un upuru tiesību atzīšana.
Konferenci vadīja Norvēģija un ANO Attīstības programma.