Par EEZ

Par EEZ sadarbību
Četras brīvības
Citas sadarbības jomas
EEZ orgāni
EBTA orgāni
Dalībvalstis
Nacionālās struktūras Norvēģijā

Ievads

Līgums par Eiropas Ekonomikas zonu– EEZ līgums – stājās spēkā 1994. gada 1. janvārī. Pašreiz šis līgums aptver 27 ES dalībvalstis, kā arī EBTA (EFTA) valstis Islandi, Lihtenšteinu un Norvēģiju. EBTA dalībvalsts Šveice neietilpst EEZ līguma sastāvā. 

EEZ līgums sniedz vispārējo tiesību normu par tirdzniecības un ekonomiskajiem sakariem. Līgums aptver arī citas jomas, kurās dalībvalstīm ir kopējas intereses, un kas cieši saistītas ar iekšējā tirgus politikas īstenošanu, piemēram, izglītības un vides jautājumiem.

Tādējādi EEZ līgums ir nozīmīgs mūsu ikdienā. Līgums skar nodarbinātības un patērētāju aizsardzības politiku. EEZ līgums ir iestrādāts Norvēģijas likumos, lai tie būtu saskaņā ar EEZ likumdošanu. Norvēģu skolēni un studenti aktīvi piedalās apmaiņas programmās, un norvēģi var brīvi apmesties un meklēt darbu citās EEZ valstīs.

Norvēģijai ir svarīgi uzturēt pēc iespējas labākas attiecības ar kaimiņvalstīm, ar kurām arī Norvēģijai ir visaktīvākie tirdzniecības sakari. 80% no Norvēģijas kopējā eksporta ir uz ES valstīm un gandrīz 70% no Norvēģijas kopējā importa ir no šīm valstīm. EEZ līgums nodrošina vienotu likumdošanu visās sadarbības līguma valstīs. Šis dokuments sniedz kopsavilkumu par EEZ līguma saturu.

Vēsture

Kopš 1957. gadā nodibināja EK un 1960. gadā – EBTA, ir panākta vienošanās par tirdzniecības un ciešu ekonomisko sakaru starp valstīm veicināšanu. Eiropas Ekonomikas zona, EEZ ir turpinājums ciešajai sadarbībai tirdzniecības jomā starp Rietumeiropas valstīm. EEZ līgums stājās spēkā 1994. gada 1. janvārī.

Tradicionāli EBTA dalībvalstu tirdzniecību ar ES regulēja divpusēji līgumi, kas noslēgti starp EK un katru konkrēto valsti atsevišķi. Norvēģija šādu brīvās tirzniecības līgumu noslēdza 1973. gadā pēc tam, kad gadu iepriekš tautas nobalsošanā vairākums nobalsoja pret Norvēģijas dalību toreizējā EK.

1985. gadā divpadsmit toreizējās EK dalībvalstis vienojās par iekšējā tirgus izveidi sākot no 1993. gada 1. janvāra. Iekšējā tirgū ir brīva preču apmaiņa, kā arī pakalpojumu, kapitāla un personu brīva kustība. Tiek stiprināta arī sadarbība tādās jomās kā vide, pētniecība, izglītība un nodarbinātība. EBTA un ES līdz pēdējai ES paplašināšanai bija viena otras lielākais tirdzniecības partneris. Tā kā ES likumdošana aptver visus uzņēmumus, kam ir tirdzniecības sakari ar ES valstīm, iekšējā tirgus dibināšana nozīmēja jaunus nosacījumus tirdzniecībai starp EBTA un ES valstīm. Tas bija galvenais iemesls, kādēļ Eiropa vēlējās paplašināt savstarpējo ekonomisko sadarbību, ko regulē kopīga likumdošana. Norvēģija un pārējās EBTA valstis vēlējās piedalīties iekšējā tirgū. EBTA brīvās tirdzniecības līgumi ar EK aptvēra tikai daļu no ekonomiskajiem sakariem starp valstīm. 1973. gadā noslēgtais Brīvās tirdzniecības līgums ar Norvēģiju pirmām kārtām paredzēja muitas nodokļu atcelšanu rūpniecības precēm. Lai nodrošinātu vienādu likumu izpildi, iespēju to tālāk attīstīt un risināt strīdus, bija nepieciešams izveidot jaunas institūcijas. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ EEZ līgums ir apjomīgāks nekā tradicionālie tirdzniecības līgumi, kuri vispirmām kārtām skar preču tirgu.

Šodien EBTA daļā EEZ ir palikušas vairs tikai trīs valstis – Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. EBTA dalībvalsts Šveice neietilpst EEZ līguma sastāvā. Arī Šveice piedalījās līguma apspriešanā, taču tautas nobalsošanā vairākums nobalsoja pret pievienošanos. 1994. gadā Austrijā, Zviedrijā, Somijā un Norvēģijā notika referendums par dalību Eiropas Savienībā. Norvēģijā vēlētāji teica “nē”, turpretī vairākums vēlētāju pārējās trīs valstīs nobalsoja par dalību ES. Tas nozīmē, ka ES tiek paplašināta līdz 15 valstīm, kuru skaitā ir arī Norvēģijas kaimiņvalstis.
ES vēsturē 2004. gada 1. maijā notika lielākā paplašināšanās pēc tam, kad 10 jaunajās ES dalībvalstīs - Čehijas Republikā, Igaunijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Maltā, Polijā, Slovākijā, Slovēnijā, Ungārijā - nacionālajos referendumos iedzīvotāju vairākums bija nobalsojis par pievienošanos šai organizācijai. 2007. gadā ES pievienojās arī Bulgārija un Rumānija. Tādējādi šobrīd ES sastāvā ir 27 dalībvalstis, automātiski paplašinoties arī Eiropas Ekonomikas zonai.

Kā pieņem jaunus likumus?

EEZ pamatprincips ir, ka EBTA un ES ir šīs sadarbības divi pīlāri, kam katram ir viena balss. Pieņemot jaunus EEZ likumus, starp EBTA un ES pīlāriem noris nepārtraukts dialogs, līdz tiek pieņemts lēmums. Kad Eiropas Komisija izstrādā priekšlikumus jauniem ES likumiem, kuri ir nozīmīgi EEZ, EBTA valstu eksperti tiek iesaistīti uz tādiem pašiem nosacījumiem kā ES valstu eksperti.

Lai priekšlikumu pieņemtu kā EEZ likumu, ir nepieciešams, lai gan EBTA, gan ES puse dotu savu piekrišanu EEZ komitejai. Lai šie likumi būtu saistoši Norvēģijas pilsoņiem un uzņēmumiem, tie jāpieņem kā likumi Norvēģijā. EET līgums neparedz likumdošanas pilnvaru pāriešanu no Parlamenta uz EEZ institūcijām. 

Formāli ES paplašināšana nozīmē, ka attiecīgi paplašināsies arī EEZ līguma darbības zona. Saskaņā ar EEZ līguma 128. § valstīm, kas kļūst par ES dalībvalstīm, jāiesniedz iesniegums par to iekļaušanu EEZ līgumā. EEZ līgums ir kopienas likumu paketes sastāvdaļa.

Četras brīvības

Pamatojoties uz EEZ līgumu Norvēģija, Islande un Lihtenšteina ir ES iekšējā tirgus dalībnieces. Nereti saistībā ar to runā par “četrām brīvībām”. Četras brīvības nozīmē preču, kapitāla, pakalpojumu un personu brīvu kustību.

Brīva preču kustība
Pēc kara tradicionālos tirdzniecības ierobežojumus, kā piemēram, muitas nodevas un importa kvotas, pamazām atcēla. Pateicoties EEZ līgumam ir sperts solis uz priekšu, jo ir ieviestas kopējas prasības ievērojamam daudzumam preču. Tādējādi EEZ teritorijā ir atvieglota pieeja tirgum un dažadu preču ražotājiem vairs nav jāievēro dažādi nacionālie noteikumi. EEZ līgums neaptver kopīgu lauksaimniecības vai zvejniecības politiku. Tomēr attiecībā uz lauksaimniecības sektoru  līgums apskata paplašinātu brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības produkciju, kā arī kopīgu EEZ likumdošanu attiecībā uz dzīvnieku un augu veselību. Attiecībā uz brīvo tirdzniecību ar zivīm ir izstrādāti īpaši noteikumi. Pateicoties EEZ līgumam norvēģu zivju piegādātāju dažādai produkcijai ir atvieglota pieeja Eiropas tirgum. Vairākiem balto zivju produktiem tika atcelta muitas nodeva un citiem zivju izstrādājumiem panākts ievērojams muitas nodevu samazinājums. Šie atvieglojumi neattiecas uz lašiem, siļķēm, skumbrijām un krevetēm. EEZ līgums negarantē, ka ES nepielietos antidempinga pasākumus pret norvēģu zivju eksportu.
 
Konkurences politika 
Iekšējā tirgus izveidošanas būtisks nosacījums ir, lai visās valstīs būtu vienota konkurences politika. Lai to nodrošinātu, EEZ līgumā ir aprakstīti konkurences nosacījumi. Līgums aizliedz sadarbību starp diviem vai vairākiem uzņēmumiem, ja tā var ietekmēt tirdzniecību starp EEZ valstīm un ierobežot konkurenci, kaitējot citiem uzņēmumiem vai patērētājiem. Līgums aizliedz arī dominējošiem uzņēmumiem ļaunprātīgi izmantot savu stāvokli tirgū. Līgumā minēti arī noteikumi apvienošanās kontrolei.

Vienota valsts pasūtījuma politika.
Ar vienotu valsts pasūtījumu saprot valsts sektora iepirktās preces, ēkas, iekārtas un pakalpojumus. Valsts sektorā ietilpst valsts, pagastu un pilsētu pašvaldības, kā arī valsts dibināti un kontrolēti uzņēmumi. Šajā jomā EEZ ir ieviesta kopīga likumdošana.

Brīva kapitāla plūsma 
EEZ līgums nodrošina kopīgu likumdošanu par kapitāla kustību visās EEZ valstīs, lai nodrošinātu brīvu pārrobežu kapitāla un maksājumu plūsmu. Tas nozīmē, ka nacionālie likumi neaizkavē pārrobežu pārskaitījumus, un ka atsevišķas lietas neizskata vadoties pēc nacionālās piederības vai dzīvesvietas EEZ teritorijā. Tādējādi akciju un citu vērtspapīru pirkšana un pārdošana, naudas pārvedumi, banku aizņēmumi, iemaksas utml. var brīvi notikt pāri robežām.
Brīva kapitāla plūsma ir svarīgs priekšnoteikums preču un pakalpojumu tirdzniecībai, kā arī nodrošina plašākas kapitāla piesaistes iespējas norvēģu uzņēmējdarbībā.
Arī investīcijas uzņēmumos un nekustamajā īpašumā pāri EEZ valstu robežām galvenokārt ir brīvas.

Brīva pakalpojumu plūsma
Starptautiskā tirdzniecība ar pakalpojumiem pastāvīgi pieaug. Arī EEZ līgums paredz šādu tirdzniecību, pamatojoties uz vienlīdzīgas attieksmes principu, neatkarīgi no pakalpojuma nacionālās izcelsmes. Pakalpojumu sektors ir ļoti plašs. EK likumdošana paredz, ka visas aktivitātes, kas nevar tikt piekaitītas pie pārējām trīs brīvībām, ir uzskatāmas par pakalpojumiem. Te neietilpst lielākā daļa valsts pakalpojumu (pakalpojumu, kurus sniedz bez maksas). EEZ līgumā ietilpst īpaši noteikumi par transporta sektoru, finansu pakalpojumiem (bankas, apdrošināšana un vērtspapīru tirdzniecība), telekomunikācijas un audiovizuālie pakalpojumi (televīzija), taču arī tie galvenokārt attiecas uz diskriminācijas novēršanu. Savā valstī pilnvarota finansu institūcija var piedāvāt savus pakalpojumus citās EEZ valstīs. Tas var notikt, piedāvājot pakalpojumus vai nu savā valstī, vai arī nodibinot meitas uzņēmumu vai filiāli kādā citā EEZ valstī.
Katrs patērētājs pats var izvēlēties, vai izmantot pašmāju bankas vai apdrošināšanas kompānijas pakalpojumus, vai arī tos pirkt citās EEZ valstīs. 

Brīva personu pārvietošanās
Norvēģija ilgus gadus bijusi kopējā Ziemeļvalstu darba tirgus daļa. Pateicoties EEZ līgumam, Norvēģija ir kopējā Eiropas darba tirgus daļa, un tās iedzīvotāji var bez liekām formalitātēm pārcelties uz citu valsti un tur strādāt. Darba meklētājiem, kas saņem bezdarbnieka pabalstu, uz zināmu laiku ir arī iespējams saņemt šo pabalstu, meklējot darbu kādā citā EEZ valstī. Līgums dod studentiem, kas uzņemti kādā mācību iestādē, pensionāriem un citām iedzīvotāju grupām EEZ valstīs, ja viņi spēj sevi uzturēt un ir sociāli apdrošināti, tiesības uzturēties citās EEZ valstīs. Līgums arī nodrošina varbūtēju Norvēģijas imigrācijas ierobežojumu nevēršanos pret EEZ valstu pilsoņiem.
Nodarbinātības dienests EEZ valstīs darbojas vienotā sistēmā, apmainoties ar informāciju par dažādām iespējām darba tirgū.

Citas sadarbības jomas

EEZ līgums aptver daudz plašākas jomas nekā tikai tirdzniecību un vispārēju piekļūšanu iekšējam tirgum. Līgums ir paplašinājis EBTA un ES valstu organizēto sadarbību virknē jomu, kur dalībvalstīm ir kopējas intereses.
Šāda sadarbība notiek jomās, kas saistītas ar vides aizsardzību, nodarbinātības politiku un vienlīdzības jautājumiem, patērētāju aizsardzību, pētniecību un attīstību, izglītību, apmācību, kultūru, saimniecisko un uzņēmējdarbību, audiovizuālajiem pakalpojumiem, tūrismu, statistiku, informācijas pakalpojumiem un civilo aizsardzību.

Izglītība
EEZ līgums nodrošina Norvēģijas piedalīšanos virknē sadarbības programmu saistībā ar jaunatni un izglītību uz vienlīdzīgiem nosacījumiem ar ES valstīm. Apjomīgākās no šīm programmām ir Leonardo da Vinci un Socrates. Leonardo da Vinci programma attiecas uz profesionālo un arodizglītību. Socrates programma paredzēta vispārējai izglītībai visos līmeņos: skolu, augstākās izglītības, valodu apmācības, pieaugušo izglītības un tālmācības.

Pētniecība
EEZ līgums dod EBTA valstīm pilnas tiesības piedalīties ES piektajā ietvarprogrammā pētniecībai (1999. – 2002.). Norvēģu dalībniekiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā dalībniekiem no ES valstīm. Par piedalīšanos šajā programmā EBTA valstis maksā dalības maksu ES.

Darbā iekārtošanas sistēma
EEZ valstīs ir izveidots kopējs darba piedāvājumu tīkls. Norvēģijas iedzīvotāji var saņemt gan vispārēju informāciju par darba tirgu pārējās EEZ valstīs, gan arī detalizētus pārskatus par brīvajām darba vietām. Tāpat darba meklētāji pārējās EEZ valstīs var saņemt informāciju par situāciju Norvēģijas darba tirgū.

Sadarbības organizācija.
EBTA un ES ir atšķirīga uzbūve un tās darbojas pēc atšķirīgiem principiem. Starp EBTA valstīm pastāv tradicionālā brīvās tirdzniecības sadarbība, kur lēmumi tiek pieņemti kopīgi. ES valstu sadarbībai ir plašāki politiskie un ekonomiskie mērķi, un daudzās jomās tās pieņem vairākuma lēmumus.

EEZ orgāni
Lai veiktu sadarbību, ir izveidoti vairāki kopīgi EEZ orgāni:
 EEZ padome sanāk kopā uz sanāksmēm ministru līmenī. Šajās sanāksmēs piedalās pa pārstāvim no katras EEZ valsts un Eiropas Komisijas, kas izvēlas sadarbības politiskās vadlīnijas. EEZ padomei ir arī jāpieņem politiskie lēmumi par varbūtējiem EEZ līguma grozījumiem. Lēmumus pieņem balsojot.
 EEZ komiteja pieņem jaunos EEZ noteikumus. EEZ komiteja sastāv no ierēdņiem. Lēmumus pieņem balsojot.
 Parlamentārā komiteja sastāv no Eiroparlamenta un EBTA valstu parlamentu pārstāvjiem. Komitejai ir padomdevēja funkcija.
 Darba devēju un darba ņēmēju konsultatīvajai komitejai ir padomdevēja funkcija.

EBTA-orgāni 
EBTA valstis nodrošina savas intereses ar sekojošu orgānu palīdzību:
 EBTA pastāvīgā komiteja uzlabo un koordinē EBTA valstu uzskatus, lai tās varētu vienoties kādā jautājumā, pirms to izskata EEZ komitejā. Katrai valstij ir viena balss.
 EBTA uzraudzības orgāns ESA seko, vai EBTA valstis ievēro EEZ likumus attiecībā uz EBTA teritoriju. Atbilstošas uzraudzības funkcijas ES veic Eiropas Komisija.
 EBTA tiesa pasludina spriedumus un spriež tiesu lietās par EBTA valstu līgumsaistībām, vai lietās, kuras izskatītas EBTA uzraudzības orgānos. Tā darbojas paralēli  Eiropas Kopienas tiesai.

Dalībvalstis

Nacionālās struktūras Eiropas Kopienas likumu īstenošanai

Sekojot EEZ līgumam, Norvēģija caur virkni komiteju un dažādu līmeņu darba grupām piedalās Eiropas Kopienas iekšējā tirgus likumdošanas izstrādē. Pēc tam, kad šie likumi pieņemti ES un iekļauti EEZ līgumā pēc EEZ komitejas lēmuma, tos iekļauj Norvēģijas likumos un noteikumos.
1) Lai ar EEZ saistītā likumdošana būtu saistoša Norvēģijai, tā oficiāli jāatzīst visām trim EBTA/EEZ valstīm (Norvēģija, Islande un Lihtenšteina). Lēmumu par šo likumu iekļaušanu EEZ līgumā pieņem EEZ komiteja Briselē, kur Komisija pārstāv ES pusi.
2) Katru mēnesi pirms EEZ komitejas sanāksmēm Briselē notiek konsultācijas ar Norvēģijas parlamenta “EEZ komisiju". (Tas ir drīzāk nav konstitucionāls, bet gan politisks pienākums.) Ja kāds EEZ komitejas lēmums ietver sevī ar budžetu vai ar likumdošanu saistītas konsekvences, vai, ja tas ir sevišķi svarīga rakstura, šāds lēmums ir jāpieņem ar Norvēģijas parlamenta piekrišanu, un pēc tam ir jāiesniedz priekšlikums Stūrtingam. 
3) Konkrētās nozares ministrija ir atbildīga par to, lai Eiropas Kopienas likumdošanu ieviestu Norvēģijas likumos. Visbiežāk tas notiek, pieņemot likumu grozījumus. Ministrijai pakļautās iestādes ir atbildīgas par likumdošanas saskaņošanu. Atsevišķos gadījumos Norvēģijā ir nepieciešams grozīt jau esošos vai pieņemt jaunus likumus. EK likumdošanas saskaņošanas laikā tiek ievērotas Norvēģijā pieņemtās konsultāciju procedūras.
4) Kad EK likumdošana ir saskaņota ar Norvēģijas likumdošanu, izdarot attiecīgos grozījumus, attiecīgā ministrija ar Ārlietu Ministrijas starpniecību informē par to EBTA Uzraudzības Aģentūru (ESA). Ieviestos likumus publicē Norvēģijas Likumu avīzē, kā arī ievada Lawdata (2) datu bāzē. EEZ komitejas lēmums kopā ar atbilstošo likumdošanu tiek publicēts norvēģu valodā  Eiropas Kopienas oficiālā žurnāla EEZ pielikumā, kā arī ievadīts Lawdata datu bāzē (NORIM). ESA no savas puses pārbauda pieņemto likumdošanu, lai pārliecinātos vai EK likumdošanas nosacījumi pareizi ieviesti Norvēģijas likumos. ESA sadarbojas ar Komisiju, lai nodrošinātu EK likumdošanas pēc iespējas vienotāku interpretāciju un pielietojumu EEZ dalībvalstīs.
5) Ja, pārbaudot norvēģu ieviesto likumdošanu, ESA atrod kādu nesakritību ar EK likumdošanas nodomiem, Norvēģijai lūdz iesniegt paskaidrojumu. Šāda paskaidrojuma projektu izstrādā attiecīgā ministrija sadarbībā ar Ārlietu Ministriju. Ja ESA vēl joprojām uzskata, ka likumdošana ieviesta nepareizi un Norvēģija nepilda ESA lēmumu, ka jāizdara grozījumi, Norvēģiju var saukt EBTA tiesas priekšā. Tas ir noticis tikai nedaudzos gadījumos.
(1) Likumdošanas kontekstā lieto apzīmējumu EK, nevis ES. Tas tādēļ, ka likumprojekti,
       kurus izstrādā saistībā ar ”Iekšējo tirgu”, ietilpst tā sauktajā ES likumdošanas bāzes   
       ”1. pīlārā”. (Iekšējais tirgus neaptver visu 1. pīlāru.) Formāli tas ietilpst ”Līgumā par
       Eiropas Kopienām (EK)”. EEZ līgums attiecas tikai uz teritorijām, kas ietilpst 1. pīlārā.
(2) Lawdata, Rådhusgt. 7B, 0151 Oslo, Norvēģija, htpp://www.lovdata.no/