EEZ/ Norvēģijas finanšu instrumenti 2004-2009. Apskats.

Laika periodā no 2004. līdz 2009.gadam Norvēģija, Islande un Lihtenšteina kopā sniedza 1,307 miljardus eiro 15 saņēmējvalstīm – 12 jaunākajām ES dalībvalstīm, kā arī Grieķijai, Portugālei un Spānijai. Norvēģijas daļa kopējā atbalsta apjomā veido ap 97%. Atbalsts ir sadalīts 1250 attīstības projektiem un atsevišķiem fondiem – NVO fondiem, pētījumu programmām, stipendiju fondiem,  vietējās un reģionālās attīstības programmām, kā arī kultūras apmaiņas fondam Polijā. Tikai neliela daļa šo projektu ir formāli īstenoti. Projektu īstenošana turpināsies līdz 2011.gada aprīļa beigām, un tieši šī aspekta dēļ ir pāragri vērtēt sniegtā ieguldījuma rezultātus.

Galvenie uzsvari:

• Norvēģijas sniegtais ieguldījums ir ievērojams, un tas bija solidārs atbalsts saistībā ar vēsturisko ES un EZZ paplašināšanos 2001. un 2007.gadā. Saņēmējvalstu reakcija liecina, ka EEZ finanšu instrumenti apmierina būtiskas vajadzības. Finanšu instrumenti tika uztverti ļoti entuziastiski un atsaucība bija liela, lielā mērā valstu reģionos ārpus galvaspilsētas.
• EEZ finanšu instrumenti veicina Norvēģijas vārda atpazīstamību un izglīto par EEZ sadarbības telpu. Instrumenti ir stiprinājuši ciešāku politisko dialogu un sadarbību starp Norvēģiju un ES jaunāko dalībvalstu iestādēm. Tas ir īpaši attiecināms un Baltijas valstīm un Poliju.
• Norvēģijas ir ieinteresēta uzlabot vides kvalitāti jaunajās ES valstīs. Aptuveni ceturtā daļa instrumentu finansējuma (23%) ir novirzīta pasākumiem vides sektorā, kas ir apjomīgākais atbalsta sektors. Pasākumi tiek īstenoti enerģijas efektivitātes uzlabošanai un atjaunojamai enerģijai, ūdens attīrīšanai, atkritumu apsaimniekošanai, vides uzraudzībai un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai.
• Eiropas kultūras mantojuma saglabāšana ir otrs lielākais atbalsta sektors (21%). Lielākā daļa projektu paredz kultūras pieminekļu atjaunošanu (vēsturiskas ēkas, pilis, aizsardzības nocietinājumi, reliģiskas ēkas). Sniegtais ieguldījums veicina ekonomisko darbību un nodarbinātību vietējā sabiedrībā. Kultūras pieminekļi kļūst cilvēkiem pieejamāki un stiprina savas identitātes un vēsturiskās piederības apziņu.
• Trešais lielākais atbalsta sektors ir veselības un bērni (14% no finanšu instrumentiem), uzlabojot veselības pakalpojumu klāstu saņēmējvalstīs, novēršot infekciju slimības un uzlabojot dzīves vidi bērniem un jauniešiem. Īpaši atbalstāmo jomu vidū ir pasākumi minoritāšu un riska grupu, tostarp čigānu, integrācijai.
• Norvēģija ir likusi lielu uzsvaru uz to, lai EEZ finanšu instrumenti sniegtu atbalstu pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai Centrāl- un Dienvideiropā. Ar atsevišķu NVO Fondu starpniecību (7%) ir atbalstīti projekti vides, cilvēktiesību un demokrātijas, sociālās iekļautības un kapacitātes stiprināšanas jomā. Starptautisko donoru atbalsts pēdējos gados ir mazinājies, un finanšu krīze situāciju ir tikai pastiprinājusi. Tieši tāpēc NVO Fonda finansējums ir tik populārs un izšķirošs daudzām brīvprātīgajām organizācijām. Bez tam, vairāk nekā 100 individuālos projektus īsteno tieši nevalstiskās organizācijas. Kopējais atbalsts pilsoniskajai sabiedrībai laikā no 2004.-2009.gadam ir vairāk kā viens miljards norvēģu kronu, tādējādi Norvēģija ir lielākā pilsoniskās sabiedrības finansiālā atbalstītāja Baltijas un Centrāleiropas valstīs.
• Dažādu nozaru pārstāvji no Norvēģijas un saņēmējvalstīm ir izveidojuši jaunas sadarbības platformas. Vidēji 20% no apstiprinātajiem projektiem ir norvēģu sadarbības partneris. Sadarbības forma konkrētā projektā parasti paredz zināšanu un pieredzes apmaiņu. Visvairāk sadarbības projektu ir pētniecības jomā, no kuriem daudzi tiek īstenoti vides un veselības nozarē.