Kas ir EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenti?
EEZ līguma mērķis ir mazināt sociālās un ekonomiskās atšķirības paplašinātajā EEZ telpā. Ar EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu palīdzību Norvēģija dod ieguldījumu šo mērķu sasniegšanā. Bez tam EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenti veicina Norvēģijas sadarbību ar saņēmējvalstīm. Kad noslēgsies sarunas starp donorvalstīm un EK, EEZ EBTA valstis Norvēģija, Islande un Lihtenšteina laika posmā no 2009. līdz 2014. gadam ik gadu piešķirs 357,7 miljonu eiro.
Kāpēc Norvēģija dod ieguldījumu sociālo un ekonomisko atšķirību izlīdzināšanā?
Kopš EEZ līgums stājās spēkā pirms 15 gadiem, Norvēģija ir devusi savu ieguldījumu sociālo un ekonomisko atšķirību mazināšanā trūcīgākajās EEZ reģiona valstīs, īstenojot dažādus finanšu instrumentus. Šī ir daļa no Norvēģijas aktīvās politikas Eiropā, kurā notiek darbs pie vienotas un drošas Eiropas veidošanas. Tas ir mūsu interesēs, tāpat kā visas Eiropas interesēs. Atšķirību izlīdzināšana starp valstīm EEZ reģionā veicina efektīvāku iekšējā tirgus funkcionēšanu, un tas ir Norvēģijas interesēs.
Kādam nolūkam tiks izmantoti finanšu līdzekļi laikā no 2009. līdz 2014. gadam?
Norvēģijas sniegtais atbalsts tiks novirzīts tādām svarīgām nozarēm Eiropas kontekstā kā, piemēram, vide, klimats, veselības aprūpe un pētniecība. Daļa no līdzekļiem tiks piešķirta oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas (CCS) projektiem. Tiks turpināts darbs pilsoniskās sabiedrības stiprināšanā. Tāpat tiks dibināts fonds sociālā dialoga veicināšanai, kas savukārt sekmēs trīspusējo sadarbību un darbu sociālā dempinga novēršanai.
Sarunās izvirzītās EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu prioritātes 2009.-2014. gada periodam:
- Vides aizsardzība un vides pārvaldība
- Klimats
- Oglekļa uztveršana un uzglabāšana (CCS)
- Zaļā rūpniecība-inovācijas
- Pētniecība un augstākā izglītība
- Kultūras mantojums
- Pilsoniskā sabiedrība
- Fonds sakārtotai darba dzīvei – trīspusējā sadarbība
- Tieslietas
- Cilvēkresursu attīstība
o Stiprināta vietējā pārvalde
o Sabiedrības veselība
o Riska grupas bērni
o Vienlīdzība
Kuras valstis saņem atbalstu no EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentiem?
EEZ finanšu instrumentu saņēmējvalstis būs 12 jaunākās ES dalībvalstis, ieskaitot Grieķiju, Portugāli un Spāniju. Norvēģijas finanšu instrumentu saņēmējvalstis būs 12 jaunākās ES dalībvalstis. Lielākās saņēmējvalstis ir Polija, Rumānija, Ungārija, Čehija, Bulgārija un Lietuva. Norvēģijas vēlme ir sniegt atbalstu tām saņēmējvalstīm, kurām ir vismazāk resursu. ES ir uzsvērusi, ka tās valstis, kas saņem atbalstu no ES, saņems līdzekļus arī no EEZ finanšu instrumenta. Grieķija, Portugāle un Spānija nesaņems atbalstu no Norvēģijas finanšu instrumenta.
Ikgadējais ieguldījums 2009.-2014. gada periodā, sadalīts strap saņēmējvalstīm (saņēmējvalsts, milj. eiro)
- Polija 115,62
- Rumānija 61,19
- Ungārija 30,66
- Čehija 26,36
- Bulgārija 25,32
- Lietuva 16,80
- Slovākija 16,15
- Latvija 14,59
- Grieķija 12,68
- Portugāle 11,59
- Spānija* 9,17
- Igaunija 9,72
- Slovēnija 5,38
- Kipra 1,57
- Malta 0,90
Kopā 357,70 milj. eiro gadā
*) Spānija saņems kopumā 45,85 milj. eiro pārejas periodā no 2009. gada 1. maija līdz 2013. gada 31. decembrim.
Cik lielu daļu no kopējā atbalsta maksā Norvēģija?
Ikgadējo finansiālo atbalstu 2009.-2014. gada periodam veidos diviem finanšu instrumenti; EEZ finanšu instruments 197,7 miljonu eiro apmērā un Norvēģijas finanšu instruments 160 miljonu eiro apmērā. Norvēģijas atbalsts gadā veido apmēram 97 procentus no kopējā ieguldījuma – apmēram 347 miljonus eiro.
Kā saņemt atbalstu no EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentiem?
Tiks radīts uz programmām orientēts pārvaldes modelis. Tas nozīmē, ka saņēmējvalstīs konkrētajās prioritārajās nozarēs tiks izveidotas sektorprogrammas. Finansējuma līdzekļi tiks piešķirti minētajās programmās.
Kas var saņemt atbalstu no EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentiem?
Atbalstam attīstības projektiem, izmantojot EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentus, var pieteikties aktori no 15 saņēmējvalstīm. Viņi būs atbildīgi arī par projektu izpildi. Tās ir valsts, reģionālās un pašvaldību iestādes, sabiedriskās iestādes un organizācijas, kā arī privātie uzņēmēji. Visiem atbalstītajiem projektiem ir jāievēro ES likumdošana par publiskajiem iepirkumiem un valsts atbalstu.
Kādā veidā norvēģu aktori var gūt labumu no EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentiem 2009-2014 periodā?
Norvēģu aktori var iesaistīties projektu sadarbībā dažādos veidos. Līgumā ir uzsvērta iespēja partnerības attīstībai starp aktoriem saņēmējvalstīs un donorvalstīs. Tādā veidā norvēģu aktoriem ir iespēja piedalīties finanšu instrumentu apguvē. Aktoriem saņēmējvalstīs ir jāpiesakās atbalstam sadarbības projektiem. Atsevišķās prioritātēs ir labas iespējas sadarboties ar kompetentiem nozaru profesionāļiem Norvēģijā. Programmu izstrādei saņēmējvalstīs tiks veidots ciešs dialogs ar attiecīgo nozaru iestādēm Norvēģijā, lai nodrošinātu, ka ieguldījums tiek sniegts tajās nozarēs, kur Norvēģija var dot redzamu pienesumu un kuras atbilst Norvēģijas interesēm.
Kad tiks atvērtas jaunās programmas?
Norvēģijas Ārlietu ministrija ir uzsākusi noteikumu un likumdošanas izstrādi, lai īstenotu EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentus nākamajos piecos gados, balstoties uz iepriekšējo pieredzi. Pēc tam Norvēģijai būs atsevišķas sarunas ar katru saņēmējvalsti par to, kuras programmas īstenot. Programmas tiks atvērtas 2011. gadā.
Kur var atrast vairāk informācijas par EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentiem 2009-2014 periodam?
Donorvalstīm ir svarīgi, lai informācija par EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentiem būtu precīza un atklāta. Visa aktuālā informācija tiks publicēta portālā www.europaportalen.no, kurā ir visa informācija par Norvēģijas sadarbību ar Eiropu.