Tagad Norvēģija uzsāks divpusējās sarunas ar katru saņēmējvalsti, lai noteiktu prioritārās jomas katrā no tām, jo dažādām valstīm ir dažādas darbības jomas un prioritātes. Pēc tam, kad būs panākta vienošanās ar katru saņēmējvalsti par finansējuma sadali starp prioritātēm, nākamais solis būs programmu izstrāde. Paredzams, ka projektu pieteikumu konkursi un programmu plāni tiks izsludināti 2011. gada sākumā.
“Jaunie EEZ finanšu instrumenti sniedz mums vēsturisku iespēju stiprināt sadarbības saites ar jaunākajām ES dalībvalstīm. Daudzas no tām cīnās ar augstu bezdarba līmeni un sarežģītu ekonomisko situāciju. Norvēģijas interesēs ir veicināt ekonomisko un sociālo attīstību šajās valstīs,” teica ārlietu ministrs Jūnass Gārs Stēre (Jonas Gahr Støre).
Norvēģijas ieguldījums sociālo un ekonomisko atšķirību novēršanā un sadarbības veicināšanā Eiropā laikā no 2009. līdz 2014. gadam būs 347 miljoni eiro gadā. EEZ finanšu instrumenti būs pieejami 12 jaunākajām ES dalībvalstīm, kā arī Portugālei, Grieķijai un Spānijai.
“Norvēģijas finansējums tiek novirzīts jomām, kuras mēs spējam ietekmēt pozitīvi un kuras atbilst Norvēģijas un Eiropas interesēm,” teica Stēre, iedrošinot arī norvēģu aktorus aktīvi iesaistīties partnerības projektos saņēmējvalstīs.
Ar šī finansējuma palīdzību tiks atbalstīti projekti tādās jomās kā vides aizsardzība un klimata pārmaiņas, zaļā rūpniecība – inovācijas, veselība, pētījumi un stipendijas, kultūras mantojums, sakārtota darba dzīve un pilsoniskā sabiedrība, tieslietas un iekšlietas. Svarīgs jauns elements līgumā ir uzsvars uz sakārtotu darba dzīvi un trīspusējo sadarbību.
Tāpat Norvēģija ir panākusi vienošanos ar ES par turpmākiem uzlabojumiem tirgus pieejamībā zivju eksportam no Norvēģijas 2009.–2014. gadā. Šajā jautājumā abas puses ir parakstījušas atsevišķu līgumu.
Vairāk informācijas par EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu meklējiet: www.europaportalen.no un www.eeagrants.org.