Ik gadu laikā no 2009. līdz 2014. gadam Norvēģija sniegs atbalstu 3 miljardu Norvēģijas kronu (347 miljoni eiro) apmērā, lai mazinātu sociālās un ekonomiskās atšķirības Eiropā un sekmētu savstarpējo sadarbību. Norvēģijas ieguldījums šajā laika posmā (2009-2014) būs par 22% lielāks nekā iepriekšējā periodā (2004-2009). Jomas, kurās tiks īstenoti jaunie finanšu instrumenti, tagad ir daudz tuvākas Norvēģijas noteiktajām prioritātēm, t.sk. vide, klimata izmaiņas, atjaunojamā enerģija un trīspusēja sadarbība. EEZ finanšu instruments būs pieejams 12 jaunākajām ES dalībvalstīm, kā arī Portugālei, Grieķijai un Spānijai, bet Norvēģijas finanšu instruments aptvers tikai 12 jaunākās dalībvalstis. Prioritārās jomas būs vide un klimats, veselība, pētniecība, izglītība un kultūra, pieņemams darbs un pilsoniskā sabiedrība, tieslietas un cilvēkresursi.
”Finansējums no Norvēģijas tiks novirzīts tām jomām, kurās mēs varam ko būtiski mainīt un kuras saskan ar Norvēģijas un Eiropas vērtībām. Mēs plānojam iesaistīt arī Norvēģijas institūcijas jauno programmu attīstībā,” uzsvēra Stēre, un viņš iedrošināja norvēģu aktorus būt aktīvākiem sadarbības partneriem projektos ar saņēmējvalstīm.
Tuvāko piecu gadu laikā aptuveni ceturtā daļa kopīgā finansējuma tiks novirzīta vides un klimata izmaiņu jautājumu risināšanai. Papildus šiem 2,6 miljardiem Norvēģijas kronu (297 miljoni eiro), apmēram 1,4 miljardi Norvēģijas kronas tiks ieguldītas oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas veicināšanā.
„Globālā klimata aspektā mēs šobrīd nonākam kritiskā fāzē, tāpēc esam ļoti apmierināti ar vienošanos, kas panākta ar ES, nosakot klimata izmaiņas par galveno prioritāti EEZ sadarbībā ar jaunajām dalībvalstīm,” uzsvēra ministrs.
Jauns un svarīgs punkts līgumā ir pieņemams darbs. Saskaņā ar sociālo partneru vēlmēm 70 miljoni Norvēģijas kronas (8 miljoni eiro) tiks novirzītas atsevišķam fondam ar mērķi veicināt pieņemamu darbu un trīspusēju dialogu.
”Šodienas vienotajā Eiropas darba tirgū trīspusējs dialogs un pieņemams darbs kļūst arvien svarīgāks. Pastiprināta uzmanība šajās jomās bruģēs ceļu ciešākam politiskajam dialogam ar jaunajām ES dalībvalstīm,” minēja Stēre.
Nozīmīga summa tiks piešķirta pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai, kā arī veselības un pētniecības sektoru tālākai attīstībai.
Jaunais EEZ finanšu instrumentu līgums ir turpinājums iepriekšējam līgumam, kas aptvēra laiku no 2004. līdz 2009. gadam.
”Sarunas ir bijušas garas un izaicinājumu pilnas. Sākotnējās ES prasības tika mīkstinātas, panākot abām pusēm pieņemamu summu, kā arī esam vienojušies par to, kuriem sektoriem mūsu palīdzība tiks novirzīta, lai gan Norvēģija, gan ES būtu apmierināta ar rezultātu,” sacīja Stēre.
Paralēli sarunām par finanšu instrumentiem, Norvēģija panāca arī vienošanos ar ES par turpmāku tirgus pieejamības uzlabošanu zivīm un to produktiem laikā no 2009. līdz 2014. gadam. Turpināsies sarunas, kas aizsākās 2004. un 2007. gadā, par beznodokļu tarifu kvotām zivīm. Norvēģija ir vienojusies arī par beznodokļu kvotu palielināšanu garnelēm un siļķu produktiem.