Saprašanās memorandu par 73 miljonu eiro investīcijām līdz 2014. gadam no Norvēģijas puses parakstīja tieslietu un policijas ministrs Knuts Stūrbergets (Knut Storberget) un no Latvijas puses finanšu ministrs Andris Vilks.
Norvēģijas ārlietu ministrs Jūnass Gārs Stēre (Jonas Gahr Støre) pauda viedokli, ka “mēs esam priecīgi parakstīt šo vienošanos, kas veicinās jaunu kontaktu veidošanu starp Latviju un Norvēģiju jomās, kas ir abpusēji nozīmīgas un interesantas, kā piemēram, klimata pārmaiņu jautājums, eko-inovāciju veicināšana un tieslietu sektora uzlabošana.”
Vide, zaļās inovācijas un klimata pārmaiņas
Vienošanās paredz, ka vides aizsardzība un pielāgošanās klimata pārmaiņām ir lielākā atbalstītā prioritāte Latvijā. Gandrīz viena trešdaļa finansējuma (21,7 miljoni eiro) tiks novirzīta programmām, kuru mērķis būs veicināt energoefektivitāti, inovācijas zaļās ražošanas jomā, kā arī vides uzraudzības un datu sistēmu uzlabošanu. Aptuveni puse šī atbalsta tiks nodrošināta jaunām biznesa iespējām zaļākai ekonomikai. Tiks izveidots inkubators inovācijām eko-rūpniecībā ar mērķi veidot dabisku saikni starp “zaļajiem” uzņēmējiem un viņu vietu tirgū.
Sadarbības stiprināšana tieslietu sektorā
Norvēģijas finanšu instruments sniegs 13 miljonu eiro lielu atbalstu ieslodzījuma vietu un pakalpojumu uzlabošanai, atjaunojot infrastruktūru, paaugstinot ieslodzījuma vietu standartus un nodrošinot darbinieku apmācību. Vizītes laikā Latvijā Norvēģijas tieslietu un policijas ministrs Stūrbergets apmeklēja Cēsu audzināšanas iestādi nepilngadīgajiem, kas iepriekšējā finanšu instrumentu periodā saņēma 1,9 miljonu lielu eiro atbalstu un veica plaša mēroga renovācijas darbus.
Atbalsts mantojuma saglabāšanai
Kultūras mantojuma aizsardzība arī būs nozīmīga šī perioda prioritāte. 10 miljonus eiro ir plānots ieguldīt vēsturisku liecību un ēku saglabāšanai un atjaunošanai, jūgendstila mantojuma un koka arhitektūras saglabāšanai šai un nākamajām paaudzēm.
Pilsoniskā sabiedrība un sociālie partneri
Ievērojams atbalsts tiks sniegts pilsoniskās sabiedrības sektoram, kā arī cienīga darba un trīspusējās sociālo partneru un valsts iestāžu sadarbības veicināšanai. Islande, Lihtenšteina un Norvēģija nodrošinās 10,4 miljonu eiro lielu finansējumu nevalstisko organizāciju fondam. Papildus finanšu instrumenti atblastīs arī vietējās un reģionālās kapacitātes stiprināšanu un institucionālo sadarbību ar Norvēģiju, pētniecības projektus, kā arī stipendijas studentiem.
Divpusējā sadarbība
Paralēli mērķim samazināt sociālās un ekonomiskās atšķirības Eiropā, EEZ un Norvēģijas finanšu instruments arvien lielākā mērā koncentrējas uz sadarbības stiprināšanu starp saņēmējvalstīm un donorvalstīm. No Norvēģijas puses vismaz astoņas valsts institūcijas tiks iesaistītas programmu īstenošanā kopā ar savām partnerinstitūcijām Latvijā. Tai pat laikā joprojām tiks veicināta arī partnerību veidošana projektu līmenī. Privātajiem uzņēmējiem Norvēģijā būs iespēja veidot partnerības tieši zaļās ražošanas inovāciju programmā.
“Ar Latviju kā mūsu Baltijas kaimiņu mums ir ilggadēja sadarbības pieredze, un mēs priecājamies, ka šī būs vēl viena iespēja stiprināt partnerību veidošanu starp institūcijām mūsu valstīs,” teica ārlietu ministrs Jūnass Gārs Stēre.