Veselība

Laikā līdz 2009. gadam Norvēģija ieguldīs 1,134 miljardus eiro EEZ finanšu instrumentos Čehijai, Igaunijai, Kiprai, Latvijai, Lietuvai, Maltai, Polijai, Slovākijai, Slovēnijai, Ungārijai un Portugālei, Spānijai, Grieķijai. Veselība ir noteikta kā galvenā sfēra lielākajā daļā Saprašanās memorandu (SM) starp Eiropas Brīvās Tirdzniecības Asociācijas (EBTA) valstīm/Norvēģiju un iepriekš minētajām valstīm. Projektiem šajā sfērā ir pieejams EEZ finanšu instrumentu atbalsts. Informācija par finanšu instrumentiem ir pieejama tīmeklī: www.europaportalen.no (Norvēģijas Ārlietu ministrija) vai www.eeagrants.org (Finanšu instrumentu birojs).

SM svarīgs mērķis ir panākt, lai ar EEZ finanšu instrumentu palīdzību tiktu stiprinātas EBTA valstu/Norvēģijas attiecības ar saņēmējvalstīm un tiktu paplašināta sadarbība kopēju uzdevumu veikšanā veselības aprūpes sfērā.

Veselība pati par sevi ir viena no galvenajām sadarbības jomām EEZ finanšu instrumentu ietvaros, taču ar veselību saistīti jautājumi var tikt risināti arī citās prioritārajās sfērās, kā, piemēram, pārrobežu reģionālā sadarbība un likumdošanas normu ieviešana. Norvēģijas veselības aprūpes iestādes un institūcijas labprāt piedāvātu šādas sfēras, kurās iespējama sadarbība:

• Lipīgās slimības
• Slimības, kas saistītas ar dzīves veidu
• Pārtika. Pārtikas drošība un dzeramais ūdens. Uzturs
• Citas ar veselību saistītas sfēras, kas atbilst SM

Labajā pusē ir norādītas institūcijas (kontakti), kas labprāt apspriedīs iespējamos sadarbības projektus. Tās var Jums arī palīdzēt atrast piemērotus partnerus un sniegt piemērus projektiem gan iepriekš norādītajās sfērās, gan arī citās ar veselību saistītās sfērās atbilstoši Saprašanās memorandiem, ko ir parakstījušas saņēmējvalstis.

Ja Jums ir nepieciešama papildu informācija, sazinieties ar Norvēģijas vēstniecību Jūsu valstī.

Norvēģijas valdības institūcijas var piedalīties kā sadarbības partneri projektos, kas paredz sadarbību starp publisko administrāciju un civilo sabiedrību. Veselības, sociālo pakalpojumu un ģimenes politikas sfērā projekti varētu tikt orientēti, piemēram, uz saistošo sadarbības formu izveidošanu starp valsts varas iestādēm un NVO saņēmējvalstīs.

Kāpēc norvēģu partneris?

Norvēģijai jau ir plaša sadarbība ar kaimiņvalstīm. Sadarbība ar Baltijas jūras valstu padomes un Barenca jūras Eiroarktiskās padomes atbalstu īpaši notiek lipīgo slimību problēmu risināšanā, sabiedrības veselības jautājumu risināšanā un veselības aizsardzības sistēmu attīstībā.

Lai pieņemtu lēmumus, sabiedrības veselības aizsardzības institūcijām un veselības aprūpes iestādēm ir nepieciešams zināt par iedzīvotāju veselības stāvokli. Stabila zināšanu bāze ir svarīga arī medicīniskiem un citiem ar veselību saistītiem pētījumiem. Norvēģijā ir izstrādātas modernas sistēmas sabiedrības veselības uzraudzībai un pētīšanai, un tā var piedāvāt savu pieredzi, konsultācijas un sadarbību. Norvēģu sadarbības partneri var piedāvāt palīdzību, izstrādājot veselības datu vākšanas sistēmas, piemēram, sabiedrības veselības reģistri un sabiedrības veselības pārbaude.

Kontakti starp Veselības un aprūpes pakalpojumu ministriju un Baltijas valstīm un Poliju ir parādījuši, ka mūsu partneri vēlas koncentrēties uz kompetences paaugstināšanu un apmaiņu šādās jomās:

• primārie veselības pakalpojumi
• sadarbība ar HIV/AIDS saistītos pasākumos
• vēzis
• sirds un asinsvadu slimības
• medikamenti

Daudzi uzdevumi, kas ir jāatrisina saņēmējvalstīm, būtu jārisina starpdisciplinārā kontekstā. Turpmāk ir norādītas jomas, kurās ir nepieciešama starpdisciplinārā sadarbība:

• veselības pakalpojumi ieslodzījumu vietās un sieviešu un bērni tirdzniecības apkarošana
• savstarpēja sakarība starp veselības un sociālajiem apstākļiem/sociālajiem pakalpojumiem
• ģimenes un bērnu jautājumi
• izglītības un apmācības uzlabošana veselības sfērā
• pārtika un pārtikas drošība

Visas augstāk minētās jomas ir iekļautas ES Ziemeļu Dimensijas partnerībā sabiedrības veselības un sociālās labklājības veicināšanai.

Iespējamās sadarbības jomas ar Norvēģijas varas iestādēm un organizācijām:

Lipīgās slimības

• sistēmas lipīgo slimību uzraudzība (pētīšanas modernizēšana un pilnveidošana lipīgo slimību apkarošanai)
• profilakses pasākumi pret tuberkulozi
• HIV/AIDS un seksuāli transmisīvo slimību profilakse
• higiēnas uzlabošana slimnīcās, antibakteriālā aizsargāšanās un inficēšanās no pārtikas produktiem
• sadarbība ar jauno Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru Zviedrijā

Ar dzīves veidu saistītās slimības

• tādu slimību profilakse, kas saistītas ar dzīves veidu un dzīves apstākļiem, lielāku uzmanību veltot sirds un asinsvadu slimībām un vēzim
• fiziskā aktivitāte – aktīvā ārstniecība ieviešana pamat- un papildizglītībā ar veselību saistītās profesijās
• palīdzība efektīvas, sistemātiskas veselības uzraudzības sistēmas izstrādē un tādu pētījumu veikšanā, kas saistīti ar šādām nopietnām veselības problēmām:
  • a) sirds un asinsvadu slimības
  • b) vēzis
  • c) psihiskās slimības (ieskaitot pašnāvības mēģinājumu un pašnāvību)
  • d) traumas un nelaimes gadījumi
  • e) reproduktīvā veselība

Tabaka

2003. gadā Pasaules Veselības organizācija (PVO) pieņēma Vispārējo konvenciju par tabakas

kontroli.

Norvēģija var piedāvāt:

• kompetence, izstrādājot nacionālās pamatnostādnes tabakas lietošanas novēršanas pasākumiem, un pieredzes apmaiņa, kas iegūta saistībā ar nesmēķētāju vides izveidošanu
• Vispārējās konvencijas par tabakas kontroli īstenošana
• tabakas lietošanas novēršanas pasākumi, kuru īpašā mērķauditorija ir sievietes un jaunieši

Pārtikas drošība

Norvēģija vienmēr ir piešķīrusi augstu prioritāti pārtikas drošībai un ir līderis šajā jomā. Darbs gadu garumā un ilgtermiņa pieeja ilgtspējīgai attīstībai ir vainagojušies ar labiem panākumiem. Norvēģija vēlas stiprināt sadarbību ar jaunajām ES dalībvalstīm, jo tas būs ieguvums ne tikai divpusējām attiecībām, bet arī izaugsmei Eiropā kopumā.

Norvēģija ir attīstījusi īpašu kompetenci vairākās jomās un tā ar prieku dalītos savā pieredzē ar saņēmējvalstīm.

Norvēģija var piedāvāt palīdzību izstrādājot:

• uzraudzības un kontroles programmas:
  • a) augu un dzīvnieku slimībām, kā arī zoonozēm, piemēram, TSE un salmonella
  • b) infekcijas izraisītājiem pārtikā

Norvēģija ir ieviesusi nozīmīgu reformu pārtikas sektorā, un tai ir jauns Pārtikas drošības likums, kas aptver pārtikas ražošanu visās stadijās (ieskaitot pārtikas ražošanas resursus kā, piemēram, mēslošanas līdzekļi, lopbarība un labība, kā arī gatavā pārtikas produkcija/pārtikas produkti, kas pieejami tirdzniecības vietās un restorānos). Šīs reformas ietvaros tika izveidots Norvēģijas Pārtikas drošības dienests, kas ir atbildīgs par visu pārtikas apriti Norvēģijā. Tika izveidota arī komiteja, kas sniedz zinātniskās konsultācijas valsts pārvaldei.

Norvēģija var piedāvāt palīdzību:

• izveidojot uzraudzības mehānismu pārtikas apritē. Norvēģija ir līderis daudzos pētījumos šajā sfērā.
• izveidojot efektīvu pārtikas administrāciju, kas būtu atbildīga par pārtikas ražošanu, dzīvnieku veselību un gatavās pārtikas produktiem (kā, piemēram, Norvēģijas Pārtikas drošības dienests, kas tika nodibināts 2004. gada 1. janvārī)
• saskaņojot nacionālo likumdošanu ar ES likumdošanu. Norvēģijas likumdošana izejvielu, dzīvnieku un pārtikas ražošanas un pārdošanas jomā atbilst ES likumdošanai.
• izveidojot modernu ES likumdošanas datubāzi, kas ir līdzīga Norvēģijas EEZ datubāzei.

Papildu informācija par sadarbību ar Norvēģijas veselības aizsardzības iestādēm ir pieejama Ārlietu ministrijas interneta mājas lapā www.europaportalen.no un Finanšu instrumentu biroja interneta mājas lapā www.eeagrants.org.

Norvēģu kontakti

Veselības un aprūpes pakalpojumu ministrija
P.O. Box 8011 Dep
NO-0030 Oslo
Norway
Tel.: +47 22 24 84 68
Fakss: +47 22 24 95 77
E-pasts: postmottak@hod.dep.no

Lipīgās slimības

Norvēģijas Sabiedrības veselības institūts
P.O. Box 4404 Nydalen
NO-0403 Oslo
Norway
Tel.: +47 22 04 22 00
E-pasts: folkehelseinstituttet@fhi.no

Veselības un sociālās labklājības direkcija
International Secretariat 
P.O. Box 7000 St. Olavs plass
NO-0130 Oslo
Norway
Tel.: +47 24 16 30 00
E-pasts: postmottak@shdir.no

Pārtikas drošība un pārtika

Sīkākas informācijas iegūšanai, lūdzu, sazinieties ar:
Veselības un aprūpes pakalpojumu ministriju 
P.O. Box 8011 Dep
NO-0030 Oslo
Norway
Tel.: +47 22 24 84 68
Fakss: +47 22 24 95 77
E-pasts: postmottak@hod.dep.no

Zemkopības un pārtikas ministrija
P.O. Box 8007 Dep
NO-0030 Oslo
Norway  
E-pasts: postmottak@lmd.dep.no
Tel.: + 47 22 24 90 90 
Fakss: +47 22 24 95 59
Kontaktpersona: Mr Steinar Svanemyr, Ģenerāldirektora vietnieks, Pārtikas politikas departaments, e-pasts: steinar.svanemyr@lmd.dep.no,
tel.: +47 22 24 94 31

Nacionālais veterinārais institūts
P.O. Box 8156 Dep
NO-0033 Oslo
Norway
Tel.: + 47 23 21 60 00
Fakss: + 47 23 21 60 01
Kontaktpersona: Mr Roar Gudding, Ģenerāldirektors, e-pasts: roar.gudding@vetinst.no,
tel.: + 47 23 21 63 00

Norvēģijas Pārtikas pētījumu institūts
Oslovn. 1
NO-1430 Ås
Norway
Tel.: + 47 64 97 01 00
Fakss: + 47 64 97 03 33
Kontaktpersona: Mr Terje Negård, Mārketinga un komunikāciju direktors, e-pasts terje.negaard@matforsk.no