| 1859 |
Knuds Pēdešens Hamsuns, vēlāk Knuts Hamsuns, ir dzimis 4. augustā Gudbrannsdālenē. Viņa vecāki ir Pēders Pēdešens (1825–1907) un Tūra Pēdešena, dzimusi Ulsena (1830–1919). Hamsuns ir kristīts Gārmū baznīcā. |
| 1862 |
Ģimene pārcēļas uz dzīvi Hamsunnā, Hamarejas salā, Nūrlannē. |
| 1868–1873 |
1868. gada ziemā Knuds sāk iet skolā. Laiku pa laikam viņš dzīvo pie sava stingrā onkuļa Hansa Ulsena mācītājmuižā 5 km no Hamsunnas. |
| 1874 |
Knuds pabeidz skolu – kopumā 6 gadu laikā mācības ilgst 252 dienas. Dodas uz Lomu, kur viņš apmetas pie sava krusttēva Toštena Hesthāgena. 4. oktobrī Knuds tiek iesvētīts Lomas baznīcā. Pēc iesvētībām viņš strādā Toštenam piederošajā ciema veikaliņā par palīgu, bet pēc tam atgriežas Hamarejā un sāk strādāt par apkalpotāju tirdzniecības uzņēmumā pie lieltirgotāja Valsēes Trānejā. |
| 1875 |
Strādā par apkārtceļojošu tirgotāju Ziemeļnorvēģijā. |
| 1876 |
Kurpnieka māceklis Būdē. |
| 1877 |
G. Hjelseta tipogrāfijā tiek iespiesta viņa pirmā grāmata Den Gaadefulde, to izdod M. Ūrdāla izdevniecība Trumsē. Strādā par lensmana palīgu Bē pilsētā Vesterolenē. Beidz strādāt par lensmana palīgu un kļūst par skolotāju. Sāk eksperimentēt ar savu vārdu. |
| 1878 |
Tiek izdotas Ataugas un Bjørger. |
| 1879 |
K.Sāls no Hjerringejas aizdod Knudam Pēdešenam naudu, lai viņš varētu doties no Bē uz Hardangeri un pievērsties dzejniecībai. Rudenī dodas uz Kopenhāgenu, kur viņš satiek izdevēju Frederiku Hēgelu. Izdevējam iesniegtais stāsta manuskripts par dzīvi laukos ar nosaukumu ”Frīda” netiek pieņemts. Knuds apciemo Bjērnsonu Eulestā. Apmetas uz dzīvi Tumtes ielā 11 Kristiānijā un cieš trūkumu visu ziemu. |
| 1880–1881 |
Strādā par ceļa strādnieku Tūtenā. Lasīja Strinbergu un franču naturālistus. Jēvīkā lasīja lekcijas par literatūru. |
| 1882–1884 |
1882. gada janvārī pirmo reizi dodas uz ASV. Cita starpā viņš tur strādā par apkalpotāju tirdzniecības uzņēmumā Elrojā, Viskonsinā un kā strādnieks kādā fermā Ziemeļdakotā. 1884. gadā sāk strādāt par sekretāru pie Kristofera Jansona Mineapolē. Satiek Marku Tvenu, lasa Nīči un moderno literatūru. 1884.gada rudenī saslimst un atgriežas Norvēģijā, kur viņš apmetas pie kādas atraitnes Valdresā. |
| 1885 |
1885 Publicē dažādu tēmu rakstiņus vairākās avīzēs. Pirmo reizi parakstoties apzināti nelieto burtu ”d” sava uzvārda beigās – Hamsun(d). |
| 1886 |
1886 Ziemā dodas uz Kristiāniju, kur atkal cieš badu un trūkumu. Aprīļa beigās uzsāk savu pirmo lekciju turneju Eurdālē. Augustā dodas uz ASV otro reizi savā mūžā. |
| 1887 |
Pāris mēnešus strādā par tramvaja konduktoru Čikāgā, strādā fermā un vēlāk arī kā žurnālists un lektors Mineapolē. |
| 1888 |
Vasarā aizceļo no ASV un kādu laiku uzturās Kopenhāgenā, kur viņš satiek Ēriku un Amāliju Skramus un brāļus Brannes. Augustā viņam paliek 29 gadi, bet no šī brīža vienmēr un visur Hamsuns apgalvo, ka ir gadu jaunāks nekā patiesībā. Novembrī Kopenhāgenā laikrakstā Ny jord (Jaunā zeme) tiek anonīmi iespiestas pirmās romāna Bads nodaļas. |
| 1889 |
1889 Lasa lekcijas Kopenhāgenas studentu biedrībai par tēmu Amerikas kultūras dzīve. Dodas uz Valdresu un Kristiāniju. Izdod No modernās Amerikas gara dzīves un Lars Oftedal. Turpina rakstīt Badu. |
| 1890 |
Atgriežas Kopenhāgenā. Bads tiek izdots jau kā grāmata. Dodas uz Lillesannu, kur uzraksta stāstu ”Mazpilsētas dzīve” (publicēts Bergens Tidende) un rakstu ” No zemapziņas dzīlēm” (publicēts Samtiden septembra numurā). |
| 1891 |
Jauna lekciju turneja pa Norvēģiju. Bads tiek tulkots vācu valodā, Berlīnē to izdod S. Fišers. Dzīvo Sarpsborgā un Kristiansunnā. |
| 1892 |
Atstāj Kristiansunnu. Dodas uz Kopenhāgenu. Rudenī izdod Mistērijas. Bieži maina dzīvesvietas. |
| 1893 |
Izdod Redaktoru Linge. Dodas uz Parīzi. Izdod Jauno zemi. |
| 1894 |
Parīzē satiek Augustu Strinbergu. Vasarā dodas uz Kristiansannu. Rudenī atgriežas Parīzē, kur satiek Verlēnu, Gogēnu, Hermanu Bangu, Johanu Bojeru un Albertu Langenu. 6. decembrī tiek izdots Pāns. |
| 1895 |
Izdod lugu Pie valstības vārtiem. Vasarā dodas uz Fobergu, Kristiāniju un Ljānu. Strādā pie lugas Dzīves spēle. |
| 1896 |
Edvards Munks izveido Hamsuna gravīru. Hamsuns dodas uz Minheni un kādu brīdi viesojas pie sava vācu izdevēja Alberta Langena. Satiekas ar Bjērnsonu. 28. aprīlī izdod Dzīves spēli. Vasarā atgriežas Norvēģijā. Raksta stāstus vācu žurnālam Simplicissimus. Dzīvo pie Ērika Frīdenlunna Eurdālē un citās vietās Valdresā. Kristiānijas teātrī notiek divu viņa lugu pirmizrādes, 28. oktobrī tiek uzvesta Pie valstības vārtiem un 4. decembrī – Dzīves spēle. |
| 1897 |
Dzīvo Hammersa jaunkundzes pansionātā Ljānā. 30. janvārī lasa lekciju Studentu biedrībā: ”Pret dzejnieku un dzejas pārvērtēšanu”. Satiek Bergljotu Gēpfertu, dzimušu Beku. Izdod stāstu krājumu Siesta. |
| 1898 |
13. maijā Hamsuns apprecas ar Bergljotu. 3. jūnijā izdod Saules rietā, kuras pirmizrāde notiek 10. oktobrī Kristiānijas teātrī. Tiek izdota Viktorija. Hamsuns ar Bergljotu dodas uz Helsinkiem. |
| 1899 |
Satiek Albertu Engstrēmu un Žanu Sibēliusu. Helsinku Universitātes aulā lasa lekciju par ”Dzejnieka dzīvi”. Dodas ceļojumā uz Krieviju, Kaukāzu un Turciju. |
| 1900 |
Uzturas Kopenhāgenā. Atgriežas Hāmarejā, kur viņš uzauga. Raksta Mūks Vendts. Rudenī dodas uz Kopenhāgenu. |
| 1901 |
Dzīvo Kristiānijā un Kopenhāgenā. Strādā ar materiāliem no sava ceļojuma pa Krieviju, Kaukāzu un Turciju. |
| 1902 |
15. augustā piedzimst meita Viktorija. Tiek izdota dzejā rakstītā drāma Mūks Vendts. Bjērnsona 70. jubilejai par godu Hamsuns uzraksta dzejoli. |
| 1903 |
Hamsuns izdod ceļojuma aprakstu Pasaku zemē, lugu Cariene Tamāra un stāsta krājumu Kratskog. Gustavs Vīgelanns izveido Hamsuna krūšu tēlu. |
| 1904 |
Izdod dzejoļu krājumu Mežonīgais koris un romānu Jūsmotājs. Raksta laikrakstam Forposten. Hamsuns saņem Houena stipendiju. Uzturas Kristiānijā, Drēbakā, Kopenhāgenā un Samsē. Tiekas ar Juhannesu V. Jensenu. |
| 1905 |
15. janvārī Nacionālajā teātrī Kristiānijā notiek Carienes Tamāras pirmizrāde. Uzceļ māju un apmetas uz dzīvi Drēbakā. Ar saviem rakstiem un dzejoļiem piedalās cīņā par Norvēģijas neatkarību. Izdod stāstu krājumu Stridende Liv. |
| 1906 |
Hamsuns šķiras no Bergljotas. Dzīvo pansionātā ar nosaukumu ”Skats uz Nuštrannu”, kas atrodas ārpus Kristiānijas. Strādā pie savām pirmajām ceļojumu grāmatām. Izdod Zem rudens zvaigznēm. |
| 1907 |
Mirst Knuta Hamsuna tēvs Pēders Pēdešens. Hamsuns nedodas uz bērēm. Studentu biedrībā lasa lekciju ”Godājiet jaunos”, pārfrāzējot 4. bausli. Vasarā dzīvo Kongsbergā. Tiek izdoti Hamsuna kopotie Romāni un Stāsti 5 sējumos. |
| 1908 |
Satiek aktrisi Anni Marīu Annešenu (vai Marīu Lāvīku kā viņa pati sevi labprāt dēvēja) no Elverumas. Tiek izdots Benoni. Vasarā uzturas Kongsbergā. 17. jūnijā uzstājas ar runu Kristiānijā par godu Henrika Vergelanna 100 gadu jubilejai. Rudenī tiek izdots Roze. |
| 1909 |
25. jūnijā Hamsuns apprecas ar Marīu. Dodas uz Sullienu Esterdālenā. Izdod Ceļinieks klusi koklē. |
| 1910 |
Janvārī laikrakstā Morgenbladet tiek publicēts raksts ”Teologs pasaku valstībā”. 26. aprīlī mirst Bjērnsons, un Hamsuns viņam par godu sacer dzejoli. Pārceļas uz Kopangu un tad uz Elverumu. Laikrakstā Verdens Gang tiek iespiesti raksti ”Valsts valoda” un ”Viens vārds mums”. 16. novembrī notiek lugas Livet ivold pirmizrāde Nacionālajā teātrī. |
| 1911 |
Iegādājas lensmaņa viensētu – Skūghaimu – Hamarejā, un pēc kāda laika viņš to pārbūvē un apmetas tur uz dzīvi kopā ar Marīu. Vada savas dienas kā dzejnieks un zemnieks. |
| 1912 |
6. martā piedzimst dēls Tūre. Rudenī tiek izdots Pēdējais prieks. |
| 1913 |
Dzīvo te Skūghaimā, Hamarejā, te Būdē. Izdod Sava laika bērni. |
| 1914 |
3. maijā piedzimst dēls Ārills. Dzīvo te Hamarejā, te Bardu. Izceļas Pirmais Pasaules karš, un Hamsuns kļūst par vācu politikas atbalstītāju. Pressefeide med professor Collin og W. Archer. |
| 1915 |
16. janvārī laikrakstā Morgenbladet tiek publicēts raksts ”Bērns”, kurā Hamsuns no jauna izvirza jautājumu par nāvessoda ieviešanu par bērna slepkavību. Hamsuns uzturas Haštadē, kur viņš strādā pie Sēgelfosas pilsēta, kas tiek izdots tajā pašā gadā. 23. oktobrī piedzimst meita Ellinura. |
| 1916 |
Lai spētu mierīgi strādāt pie Zemes svētības, Hamsuns bieži maina dzīvesvietu Nūrlannes apkaimē. Pēc tam lielākoties mitinās Krokmu, Hamarejā. |
| 1917 |
Pārdod viensētu Skūghaimu Hamarejā un pārceļas uz Larvīku. 13. maijā piedzimst meita Sesilije. 12. jūlijā laikrakstā Aftenposten tiek publicēta eseja ”Kaimiņu pilsēta”. Romāns Zemes svētība tiek izdots rudenī. |
| 1918 |
Izdod rakstu krājumu Valoda briesmās, kurā Hamsuns protestē pret oficiālās valsts valodas – riksmola – pareizrakstības norvēģiskošanu, kas aizsākās 1917. gadā. Hamsuna ģimene pārceļas uz Nērholmu netālu no Grimstades. |
| 1919 |
6. janvārī mirst Knuta Hamsuna māte. |
| 1920 |
Ilgāku laiku uzturas Ārendālē, daudz raksta. Izdod Sievietes pie akas. 10. decembrī Stokholmā saņem Nobela prēmiju par romānu Zemes svētība. |
| 1921 |
Turpina strādāt Ārendālē. Izdod Dzeja, kas ir Mežonīgā kora otrais izdevums ar jaunu nosaukumu. |
| 1922 |
Nērholmā tiek uzcelts dzejnieku nams. Daudz raksta dzīvojot pamīšus te Ārendālē, te Nērholmā. |
| 1923 |
Rudenī izdod Pēdējo cēlienu. |
| 1924 |
Gada pēdējā dienā interesenti Norvēģijā savāc pietiekamus līdzekļus, lai pārpirktu norvēģu īpašumā dāņu kontrolētās Jildendāles grāmatnīcas Ziemeļu izdevniecības galveno biroju Kristiānijā – tagad zināma kā Jildendāle (Gyldendal Norsk Forlag). Pārpirkšana ir veiksmīga, daudzējādā ziņā pateicoties Hamsuna ekonomiskajam ieguldījumam un viņa literārajai atpazīstamībai. Tā paša iemesla dēļ viņš arī iegūst ietekmīgu amatu izdevniecībā, un viņa īpašumā pāriet sestā daļa izdevniecības akciju. |
| 1925 |
Hamsuns strādā dzejnieku namā un Lillesannā. |
| 1926 |
Dzīvo viesnīcā Victoria Oslo. Uzsāk psihoterapijas kursu pie Dr. Juhannesa Irgensa Stremmes. Vasarā atgriežas Nērholmā, kur viņš raksta Klaidoņu pirmo daļu, kam būtu jābūt tā sauktās Augusta triloģijas pirmajai daļai. Uz neilgu laiku pārceļas ar ģimeni uz Bigdeju, Muzeja ielu 5. |
| 1927 |
Atgriežas Nērholmā. Šī gada rudenī tiek izdots romāns Klaidoņi. |
| 1928 |
Strādā dzejnieku namā un Lillesannā. Izsaka skepsi par progresīvo domāšanas veidu rakstā ”Festina lente”, kas tiek publicēts laikrakstā Aftenposten 12. decembrī. |
| 1929 |
4. augustā saņem apsveikumus no visas pasaules savā 70 gadu jubilejā. |
| 1930 |
Ziemu pavada Eurdālē. Pavasarī atgriežas Nērholmā. Saslimst un tiek ievietots Ārendāles slimnīcā, kur viņam tiek veikta operācija. Tiek izdots Augusts, Augusta-triloģijas otrā grāmata. |
| 1931 |
Janvārī uz pāris nedēļām dodas uz Franču Rivjēru, bet vasaru pavada Eurdālē. |
| 1932 |
Strādā dzejnieku namā un Ēgersunnā. |
| 1933 |
Tiek izdota Bet dzīve rit tālāk, pēdējā no trim grāmatām par Augustu. |
| 1934 |
Atkal apmeklē Franciju. Vasaru pavada Lillesannā un Nērholmā. Atsakās no Gētes balvas 10 000 marku apjomā, bet pieņem Gētes medaļu. |
| 1935 |
Strādā Oslo un Nērholmā. 22. novembrī laikrakstā Aftenposten ievieto rakstu ”Ossietzky”, kurā Hamsuns izsaka savu kritiku par apcietinājumā esošo vācu pacifistu, vēlāko Nobela prēmijas ieguvēju Karlu fon Ositcki (Carl von Ossietzky). |
| 1936 |
Hamsuns izdod savu pēdējo romānu Loks noslēdzies. |
| 1937 |
Hamsunam arvien vairāk pasliktinās dzirde. |
| 1938 |
Savas uzturēšanās laikā Dubrovnikos, Dievidslāvijā viņš mēģina rakstīt romāna Loks noslēdzies turpinājumu, tomēr drīz vien pamet šo ieceri. |
| 1939 |
4. augustā Hamsuns svin savu 80. jubileju, un visa pasaule vienojas suminošā sveicienā. Septembrī izceļas Otrais Pasaules karš, un Hamsuns joprojām idejiski atbalsta Vāciju un publicē lakrakstos Nationen un Aftenposten nacismu atbalstošus rakstus. Iznāk Raksti. |
| 1940 |
9. aprīlī Norvēģijā ienāk Vācijas karaspēks. Izceļoties karam, Pressedienst Nord Hamsuns uzraksta rakstu ”Viens vārds mums”. Viņš publicē arī daudzus citus rakstus, kuros pauž atbalstu okupantiem. |
| 1941–1942 |
Dzīvo Nērholmā. Turpina rakstīt vācu spēkiem draudzīgus rakstus. Izmantojot savus personīgos sakarus, Hamsuns raksta vēstules ar lūgumiem un panāk vairāku vāciešu apcietinājumā esošu norvēģu atbrīvošanu. 1942. gadā piedzīvo insultu. |
| 1943 |
Satriecoša tikšanās ar Hitleru Berhtesgādenā. Tikšanās laikā Hamsuns sūdzas par Terbovenu, vācu augstāko komisāru Norvēģijā. 1943. gada jūnijā pēc savas vizītes Vācijā Hamsuns dāvina Gēbelam Nobela medaļu kaltu zeltā. |
| 1944 |
Dzīvoja nesabiedrisku dzīvi Nērholmā. Uzraksta, cita starpā, ”Aicinājums mūsu jūrniekiem, kas piedalās sabiedroto kustībā”, kas 13. martā tika raidīts Norvēģijas Valsts Radio. Centās arī aizkavēt vairākiem norvēģiem piespriestā nāvessoda izpildi. |
| 1945 |
1945. gada 7. maijā laikrakstā Aftenposten Hamsuns publicē Ādolfa Hitlera nekrologu. Pēc tam, kad vācu karaspēks atkāpjas no Norvēģijas, Knutam un Marīai Hamsuniem tiek noteikts mājas arests Nērholmā. Pēc kāda laika Hamsunu piespiež pārcelties uz Grimstades slimnīcu. Viņš tiek apsūdzēts par valsts nodevību un nodots Grimstades pilsētas tiesai. Vēlāk viņu pārved uz psihiatrisko klīniku Oslo, kur viņu izmeklē galvenais ārsts Gabriels Langfelds. Hamsuns veic piezīmes romānam Pa aizaugušām takām. |
| 1946 |
Pēc mokošas uzturēšanās psihiatriskajā klīnikā Hamsuns tiek no tās izrakstīts. |
| 1947 |
Hamsunu atbrīvo, bet piespriež tomēr maksāt soda naudu. |
| 1948 |
Hamsuns turpina strādāt pie romāna Pa aizaugušām takām. Augstākā tiesa samazina soda naudas apjomu. |
| 1949–1951 |
1949. gada 28. septembrī tiek izdots romāns Pa aizaugušām takām. Hamsuna dzīve Nērholmā rit klusi un nesociāli. Viņam stipri pasliktinās redze un dzirde. |
| 1952 |
Knuts Hamsuns mirst 19. februārī savā guļamistabā Nērholmā. Arī viņa kapavieta atrodas Nērholmā. |